1. Laiku 11 LTV1965

1. Un visi Israēla ļaudis sapulcējās pie Dāvida Hebronā, sacīdami: „Redzi, mēs esam tavu kaulu un tavas miesas!

2. Jau senāk, Saulam vēl ķēniņam esot, tu biji tas, kas Israēlu izvedi ciņu laukā, un tu bija tas, kas atkal pārvedi mājā; un tas Kungs, tavs Dievs, tev sacīja: Tev būs ganīt manu tautu Israēlu, un tev jākļūst par valdnieku pār manu tautu Israēlu!“

3. Un visi Israēla vecaji nāca pie ķēniņa uz Hebronu, un Dāvids slēdza ar viņiem Hebronā derību tā Kunga vaiga priekšā; tad viņi svaidīja Dāvidu par ķēniņu pār Israēlu, kā tas Kungs ar Samuēla palīdzību bija norādījis.

4. Kad nu Dāvids un viss Israēls devās uz Jeruzālemi, —senāk tā bija Jebusa, un tur dzīvoja tās zemes iedzīvotāji jebusieši,

5. Tad Jebusas iedzīvotāji sacīja Dāvidam: „Še tu netiksi iekšā!“ Bet Dāvids ieņēma Ciānas cietoksni, un šī ir tagadējā Dāvida pilsēta.

6. Tad Dāvids sacīja: „Pirmais, kas sakaus jebusiešus, tas lai kļūst par karaspēka virspavēlnieku!“ Un pirmais devās cīņā Joābs, Cerujas dēls, un viņš kļuva par virspavēlnieku.

7. Un Dāvids apmetās dzīvot nocietinātā pilī; tāpēc viņi to nosauca par Dāvida pilsētu.

8. Un viņš uzcēla visapkārt pilsētu, iesākot no Millas pils un tās apkārtnes, un nocietināja to, kamēr Joābs atjaunoja pārējo pilsētas daļu.

9. Un Dāvids pieaugu varenībā un spēkā, jo tas Kungs Cebaots bija ar viņu.

10. Un šie ir Dāvida diženākie varoņi, kādi viņam bija, kas stingri turējās kopā ar viņu un ar visu Israēlu viņa ķēniņa varas laikā, viņu ieceļot ķēniņa kārtā, kā tas Kungs, zīmējoties uz Israēlu, to bija sacījis.

11. Un šis ir Dāvida varoņu saraksts: Jašobeāms, Hachmonija dēls, trijotnes vadonis; viņš savu šķēpu pacēla pret trīs simt vīriem, kupus viņš nodūra vienā reizē.

12. Un pēc viņa bija Eleāzars, Dodo dēls, ahohietis, kas arī piederēja varoņu trijotnei.

13. Viņš bija kopā ar Dāvidu pie Pās-Damimas, kad filistieši bija tur sapulcējušies, lai vestu kapu; tur atradās ari druvas gabals ar miežiem; un kad pārējā kaira tauta bēga no filistiešiem,

14. Tad viņs nostājās tīruma gabala vidū un to aizstāvēja, un viņš sakāva filistiešus, un tas Kungs viņiem piešķīra spīdošu un varenu uzvaru.

15. Reiz trīs izcilākie no trīsdesmit virsniekiem nokāpa pie Dāvida uz klints pie Adullāma alas, bet filistiešu karaspēks bija apmeties Refaima ielejā.

16. Un tolaik Dāvids bija novietojies kalnu cietoksni, bet filistiešu karavīri toreiz atradās Betlēmē.

17. Un Dāvidam iekārojās, un viņš sacīja: „Kas mani padzirdinās ar ūdeni no akas, kas ir tur Betlēmē pie vārtiem?“

18. Tad trīs varoņi izcirtās cauri filistiešu nometnei, un tie iesmēla ūdeni no akas pie Betlēmes vārtiem, ņēma un laimīgi to atnesa Dāvidam. Bet Dāvids to nevēlējās dzert un izlēja to kā dzeramo upuri tam Kungam.

19. Un viņš sacīja: „Lai Dievs mani pasargā, ka es to darītu! Vai lai es dzeru šo vīru asinis līdz ar viņu dzīvībām, jo, netaupīdami savu dzīvību, viņi to ir atnesuši!“ Un viņš liedzās to dzert. To izdarīja šie trīs varoņi.

20. Un Abišajs, Joāba brālis, bija pavēlnieks pār trīsdesmitiem; un viņš pacēla savu šķēpu pret trīs simt ienaid-niekiem, un viņš tos nogalināja, un viņa vārds bija slavens starp šiem trīsdesmit vīriem.

21. Starp šiem trīsdesmit viņš bija lielā godā, tā ka viņš kļuva viņu pavēl-nieks; taču trīs pirmos varoņus viņš nepanāca.

22. Benaja, Jojadas dēls, drosmīgs vīrs, kas lielus darbus darījis, cēlies no Kabceēlas; viņš bija tas, kas nogalināja Moābā divus jaunus lauvas; viņš arī nokāpa lejā un nogalināja lauvu alā kādā dienā, kad bija uzsnidzis sniegs.

23. Viņš bija arī tas, kas nogalināja kādu ēģiptieti, milzīga auguma vīru, kas bija piecas olektis garš, un šim ēģiptietim bija rokā šķēps tik resns kā audēja riestava; bet viņš devās pie tā lejā ar kūju, un viņš izsita šķēpu no ēģiptieša rokas un nogalināja vinu ar viņa paša šķēpu.

24. To izdarīja Benaja, Jojadas dēls, un viņam bija slavens vārds starp trīsdesmit varoņiem.

25. Goda ziņā viņš bija visvairāk cienītais trīsdesmit vīru vidū, bet trīs pirmos varoņus viņš nepanāca. Un Dāvids viņu iecēla par vadītāju savai miesas sardzei.

26. Un karaspēka varoņi bija: Asahēls, Joāba brālis; Ēlhanans, Dodo dēls, no Betlēmes,

27. Šamots no Harodas; Helecs no Peletas;

28. Īra, Ikeša dēls, no Tekojas; Abiēzers no Anatotas;

29. Sibechajs no Hušas; īlajs no Ahohas;

30. Maharajs no Netofas; Heleds, Baānas dēls, no Netofas;

31. Itajs, Ribaja dēls, no Gibeas, Benjamiņa cilts piederīgais; Benaja no Piratonas;

32. Hurajs (Hidajs) no Gaāšas dvīņu upēm; Abiēls no Arbatas (Arabas);

33. Asmavets no Bahurimas; Ēljachba no Šaālbonas;

34. Gezonieša Hāšema dēli: Jonatāns, Šāges dēls, no Harāras;

35. Ahiāms, Sachara dēls, no Harāras; Ēlifelets, Ūra dēls;

36. Hefers no Mecheras; Ahija no Palonas;

37. Hecro no Karmela; Naārajs, Ezbaja dēls;

38. Joēls, Nātāna brālis; Mibhars, Hagrija dēls;

39. Amonietis Celeks; Nachrajs no Beērotas, —Joāba, Cerujas dēla, ieroču nesējs;

40. Īra no Jatlras; Gārebs no Jatiras;

41. Hetietis Ūrija; Zabāds, Achlaja dēls;

42. Adina, Šizas dēls, no Rūbena cilts, rūbeniešu virsaitis, un trīsdesmit karavīri kopā ar viņu;

43. Hanans, Maāchas dēls, un Jošafāts no Metenas;

44. Usija no Aštarotas; Sama un Jeiēls, Hotāma dēli, no Aroēras;

45. Jediaēls, Šimrija dēls, un viņa brālis Joha no Ticas;

46. Ēliēls no Malianaimas; Jeribajs un Jošavja, Elnaāma dēli, kā ari moābietis Jitma;

47. Eliēls un Obeds un Jaāsiēls no Mecobajas.