1. Laiku 12 LG8

1. Un šie ir, kas pie Dāvida nāca uz Ciklagu, kad tas vēl mita svešumā Saula, Kīša dēla, pēc. Un tie bija arīdzan no varoņiem, kara palīgi,

2. Stopu nesēji, akmeņu metēji ar labo un ar kreiso roku un bultu šāvēji no stopa. Tie bija no Saula brāļiem, no Benjamina.

3. Tie pirmie bija Ahiēzers un Joas, Semaāha bērni no Gibejas, tad Jeziēls un Pelecs, Asmaveta bērni, un Barahus un Jehus no Anatotas.

4. Un Jišmaja no Gibeonas bija jo varens starp tiem trīsdesmit un pār tiem trīsdesmit. Un Jeremija un Jahaziēls un Johanans un Jozabads no Ģederas,

5. Eleūzajus un Jerimots un Bealija un Šemarija un Šefatija no Harufas,

6. Elkanus un Jezija un Azareēls un Joēzers un Jašobeams, Koraha dēli,

7. Un Joēlus un Zabadija, Jerohāma dēli, no Ģedoras.

8. No Gada bērniem arīdzan Dāvidam tai pilskalnā tuksnesī piekrita vareni karavīri, priekšturamu bruņu un šķēpu nesēji, no izskata kā lauvas un čakli kā stirnas pa kalniem.

9. Pārākais bija Ezers, otrais Obadija, trešais Elijabs,

10. Ceturtais Mišmanus, piektais Jeremija,

11. Sestais Atajus, septītais Eliēls,

12. Astotais Johanans, devītais Elzabads,

13. Desmitais Jeremija, vienpadsmitais Mahbanajs.

14. Šie bija no Gada bērniem, kara virsnieki, tie mazākie viens par simtu, tie lielākie par tūkstoti.

15. Šie ir tie, kas pār Jordāni pārgāja pirmā mēnesī, kad tā bija pilna līdz pašiem krastiem, un tie izdzina visus ielejas ļaudis pret rītiem un pret vakariem.

16. No Benjamina un Jūda bērniem nāca arīdzan pie Dāvida uz pilskalnu.

17. Un Dāvids tiem izgāja pretī un atbildēja un uz tiem sacīja: ja jūs ar miera prātu pie manis esat nākuši, man palīdzēt, tad man būs viena sirds ar jums; bet ja jūs mani ar viltu gribat nodot maniem ienaidniekiem, un tomēr netaisnības pie manis nav, tad lai mūsu Dievs to redz un soda.

18. Bet Gars nāca uz Amasaju, virsnieku pār trīsdesmit (un tas sacīja): tev mēs piederam, Dāvid un ar tevi mēs būsim, tu Isajus dēls: miers, miers lai ir ar tevi un miers ar taviem palīgiem, jo tavs Dievs ir tavs palīgs. Tad Dāvids tos pieņēma un tos iecēla par karapulku virsniekiem.

19. Un no Manasus Dāvidam piekrita, kad tas ar Fīlistiem nāca pret Saulu karot, bet šiem nepalīdzēja; jo Fīlistu lielkungi pēc sava padoma to atlaida sacīdami: viņš pāries pie sava kunga Saula un mūsu galvas kritīs.

20. Kad viņš gāja uz Ciklagu, tad tam no Manasus piekrita Adnahs un Jozabats un Jediaēls un Mihaēls un Jozabads un Elihus un Ciltajus, virsnieki pār Manasus tūkstošiem.

21. Un tie Dāvidam palīdzēja pret (Amalekiešu) sirotājiem, jo tie visi bija stipri varoņi un palika par kara virsniekiem.

22. Un ikdienas Dāvidam piekrita palīgi, tiekams karaspēks palika tik liels kā Dieva karaspēks.

23. Un šis ir to galvu skaits, kas bija apbruņojušies uz karu un nākuši pie Dāvida uz Hebroni, ka viņam piešķirtu Saula valstību pēc Tā Kunga vārda.

24. Jūda bērnu, kas priekšturamās bruņas un šķēpus nesa, bija seši tūkstoši un astoņsimt uz karu gatavi.

25. No Simeona bērniem bija septiņi tūkstoši un simts stipri kara varoņi.

26. No Levija bērniem četrtūkstoš un sešsimt.

27. Un Jojadus, Ārona bērnu valdnieks, un ar to trīs tūkstoši septiņi simti.

28. Un Cadoks, jauns stiprs varonis, un no viņa tēva nama bija divdesmit divi virsnieki.

29. Un no Benjamina bērniem bija Saula brāļu trīs tūkstoši; jo līdz tam laikam vēl viss vairums turējās pie Saula nama.

30. Un no Efraīma bērniem divdesmit tūkstoši un astoņsimt stipri varoņi, vīri, kam bija liela slava savu tēvu namā.

31. Un no Manasus puscilts astoņpadsmit tūkstoši, kas ar vārdu tika noteikti, ka nāktu, Dāvidu celt par ķēniņu.

32. Un no Izašara bērniem, kas bija gudri noprast, kas Israēlim katrā laikā bija darāms; šo virsnieku bija divsimt, un visi viņu brāļi darīja pēc viņu vārda.

33. No Zebulona, kas izgāja karā apbruņoti ar visādām karabruņām, bija piecdesmit tūkstoši, savā kārtā stāvēdami ar drošu sirdi.

34. Un no Naftalis bija tūkstotis virsnieki un ar tiem trīsdesmit septiņi tūkstoši ar priekšturamām bruņām un šķēpiem.

35. Un no Dana bērniem uz karu gatavi divdesmit astoņi tūkstoši seši simti.

36. Un no Ašera, kas izgāja karā, uz kaušanos gatavi, četrdesmit tūkstoši.

37. Un no PārJordānes, no Rūbena un Gada bērniem un no Manasus puscilts ar visādām kara bruņām, simts un divdesmit tūkstoši.

38. Visi šie karavīri, ar drošu sirdi pēc kārtas pulkos stāvēdami, nāca uz Hebroni, Dāvidu celt par ķēniņu pār visu Israēli. Un arī visiem citiem no Israēla bija vienāda sirds, Dāvidu celt par ķēniņu.

39. Un tie tur bija pie Dāvida trīs dienas, ēda un dzēra, jo viņu brāļi priekš tiem bija sataisījuši.

40. Un kas tuvu pie tiem dzīvoja līdz Īsašaram un Zebulonam un Naftalum, tie nesa maizi uz ēzeļiem un kamieļiem un zirgēzeļiem un uz vēršiem, miltu ēdienus, vīģu un rozīņu raušus un vīnu un eļļu un vēršus un avis lielā pulkā; jo līksmība bija Israēlā.