1. Laiku 12 LTV1965
1. Un šie ir tie viri, kas nāca pie Dāvida uz Ciklagu tanī laikā, kad viņš vēl slapstījās no Saula, Kiša dēla; ari šie skaitījās pie tiem varoņiem, kas viņam palīdzēja karā.
2. Tie bija apbruņoti ar loku, un viņi spēja lietāt ir labo, ir kreiso roku, metot akmeņus un šaujot bultas no lokiem. Un daudzi bija no Saula radiem no Benjamiņa cilts.
3. Viņu priekšnieks bija Ahiēzers un otrs—Joass, Šimeas dēls, no Gibeas; tad Jeziēls un Pelets, Asmaveta dēli, Beracha un Jehus no Anatotas,
4. Varonis Jišmaja no Gibeonas, viens no trlsdesmitiem un vadonis pār trīsdesmit vīriem; tad Jeremija, Jahaziēls un Johanans; Jozabāds no Gederas;
5. Ēlušajs, Jerimots, Bealja un Semarja; Šefatja no Harifas;
6. Ēlkana, Jišija, Azareēls, Joēzers un Jašobeāms, —korachieši;
7. Un Joēla un Zebadja, Jerohāma no Gedoras dēli.
8. Bet no Gada cilts Dāvidam pievienojās pie tuksneša cietokšņa varonīgi karavīri, —vīri, kuri bija labi rūdījušies karam, kas prata rīkoties ar lielo vairogu un šķēpu, un viņu vaibsti bija līdzīgi lauvu vaibstiem, un veiklumā tie līdzinājās kalnu kazām.
9. Augstākais starp viņiem bija Ēzers, otrs Obadja, trešais Ēliābs,
10. Ceturtais Mišmana, piektais Jeremija,
11. Sestais Atajs, septītais Ēliēls,
12. Astotais Johanans, devītais Elzabāds,
13. Desmitais Jeremija, vienpadsmitais Machbanajs.
14. Šie ir no Gada dēliem, kas bija kara pulku virsnieki, —zemākais—viens pār simtu, bet augstākais—viens pār tūkstoti.
15. Šie bija tie, kas reiz pārgāja pāri par Jardānu pirmajā mēnesi, kad tā bija pārplūdusi, pilna līdz pašiem krastiem, un izdzina visus ielejas iedzīvotājus pret rītiem un pret vakariem.
16. Bet kad ari no Benjamīna un Jūdas dēliem daži pievienojās Dāvidam kalnu cietoksnī,
17. Tad Dāvids iznāca pie viņiem, uzrunāja viņus un sacīja: „Ja jūs esat nākuši ar nolūku, lai nestu man mieru un lai man palīdzētu, tad mans sirds prāts būs kopā ar jums; bet ja, lai mani ar viltu nodotu maniem ienaidniekiem, kaut gan pie manām rokām nav nekādas netaisnības, tad lai mūsu tēvu Dievs to redz un soda!“
18. Un sajūsma pārņēma nākamo trīsdesmit vīru virsnieku Abisaju, un tas izsaucās: „Mēs esam tavi, ak Dāvid, un ar tevi mēs būsim, tu īsaja dēls! Miers, miers lai ir ar tevi, un miers lai ir ar taviem palīgiem, jo tev ir palīdzējis tavs Dievs!“ Tad Dāvids viņus pieņēma un iecēla par kapa pulku vadoņiem.
19. Un no Manases daži atkrita un piebiedrojās Dāvidam, kad viņš, kopā ar filistiešiem, gatavojās kaujai pret Sauļu, bet viņš tiem nepaguva palīdzēt, jo apspriedē filistiešu kapa vadoņi nolēma viņu aizsūtīt projām, teikdami: „Pie pirmās izdevības viņš atkritīs un pievie-nosies savam kungam Saulam, un mūsu galvas kritīs.“
20. Kad viņš atradās ceļā uz Ciklagu, tad viņam pievienojās no Manases Adnachs, Jozabāds, Jediaēls, Michaēls, Jozabāds, Elihus un Ciltajs, —nupat vēl virsnieki pār tūkstoti Manases ciltī.
21. Un viņi bija tie, kūpi palīdzēja Dāvidam pret sirotāju pulkiem, jo viņi visi bija varonīgi karavīri, un tie kļuva karaspēka pavēlnieki.
22. Tā visnotaļ, —diendienā, ļaudis pievienojās Dāvidam, lai viņam palīdzētu, līdz kamēr radās liels karaspēks it kā Dieva karapulks.
23. Un šis ir to saskaitīto vīru skaits, kas bija karam bruņojušies un bija nākuši uz Hebronu, lai pievienotos Dāvidam un lai viņam nodotu pēc apvērsuma Saula ķēniņa valsts varu, kā tas Kungs bija pavēlējis.
24. Jūdas dēlu, kas nesa lielo vairogu un garo šķēpu, bija seši tūkstoši astoņi simti karam apbruņotu vīru;
25. No Simeona dēliem bija septiņi tūkstoši viens simts varonīgu karavīru;
26. No Levija dēliem—četri tūkstoši seši simti vīru;
27. Un Jojada, kas bija Arona cilts vadonis, un ar viņu bija trīs tūkstoši septiņi simti vīru;
28. Un Cadoks, jauneklis, varonīgs karavīrs, un no viņa tēva ģints divdesmit divi pulku vadoņi;
29. Un no Benjamīna dēliem, Saula ciltsbrāļiem—trīs tūkstoši vīru, jo līdz tam laikam viņu lielākā daļa bija tādi, kas uzticīgi turējās pie Saula nama;
30. Un no Efraima dēliem divdesmit tūkstoši astoņi simti varoņu, karavīri, kuriem bija slava viņu tēvu ģintīs;
31. Un no Manases puscilts—astoņ-padsmit tūkstoši, kuri bija iezīmēti īpašā sarakstā pēc vārdiem, lai ietu un celtu Dāvidu par ķēniņu;
32. Un no Isašara dēliem tādi, kuriem bija bijusi gudrība izzināt, kas Israēlam būtu darāms; viņu priekšnieki bija divi simti vīru, un viņu pavēlēm bija pakļauti visi viņu ciltsbrāļi.
33. Un no Zebulona, kas mācēja pilnā apbruņojumā iziet kapā kā viens vīrs, bija piecdesmit tūkstoši vīru; tie mācēja turēt rindu un nepazina šaubu;
34. Un no Naftaļa—tūkstotis virsnieku un līdz ar viņiem lielā vairoga un mazā šķēpa nesēju—trīsdesmit septiņi tūkstoši vīru;
35. Un no Dana piederīgiem karot pratēju—divdesmit astoņi tūkstoši seši simti;
36. Un no Ašera, —apbruņoti karam, lai tieši dotos un stātos kaujas rindā—četrdesmit tūkstoši vīru;
37. Un no viņpus Jardānas: no Rūbena cilts, no Gada cilts un no Manases puscilts, būdami apbruņoti ar visiem ieročiem kara vešanai, —simts divdesmit tūkstoši vīru.
38. Un visi šie karavīri, kas bija jau sakārtoti pulkos, ieradās Hebronā ar vienprātīgo nodomu, lai celtu Dāvidu par ķēniņu pār visu Israēlu; arī visiem pārējiem Israēlā bija sirdī viens nodoms—iecelt Dāvidu par ķēniņu.
39. Un viņi tur pie Dāvida bija trīs dienas, ēda un dzēra, jo viņu tautas brāļi bija to viņiem sagatavojuši.
40. Un arī viņu tuvākie kaimiņi līdz Isašaram, Zebulonam un Naftaļa apgabaliem atveda uz ēzeļiem, kamiejiem, mūļiem un vēršiem maizi, smalko miltu ēdienus, vīģu raušus, saspiestu vīnogu raušus, vīnu un olīvu eļļu, arī vēršus un sīklopus lielā vairumā, jo līksmība valdīja Israēlā.