1. Laiku 12 NLB

1. Šie ir tie, kas nāca pie Dāvida uz Ciklagu tolaik, kad viņu vajāja Sauls, Kīša dēls. Tie bija varoņi, kas līdzēja karot.

2. Bruņoti ar loku, tie prata mest akmeņus un šaut bultas gan ar labo, gan kreiso roku. Tie bija no Saula brāļiem, no Benjāmina.

3. To vadonis bija Ahīezers un Joāšs, Šemāas dēli no gibejiešiem, Jeziēls un Pelets, Azmāveta dēli, arī anatotieši Brāha un Jehus.

4. Gibeonietis Jišmaja bija varonis starp tiem trīsdesmit, viņš vadīja trīsdesmit vīrus.

5. Un gedērotieši Jeremija, Jahaziēls, Jehohānāns, Jozābāds,

6. harīfieši Elūzajs, Jerīmots, Bealja, Šemarjāhu un Šefatjāhu,

7. korahieši Elkāna, Jišijāhu, Azarēls, Joezers un Jāšābāms,

8. Joēls un Zebadja, Jerohāma dēli no Gdoras.

9. No Gāda dēliem Dāvidam tuksneša cietoksnī pievienojās vareni spēkavīri – karavīri, gatavi karot, turēt šķēpu un vairogu, no skata tie līdzīgi lauvām un žigli kā gazeles kalnos!

10. Ezers bija galvenais, Obadja otrais, Elīābs trešais,

11. Mišmanna ceturtais, Jeremija piektais,

12. Atajs sestais, Elīēls septītais,

13. Jehohānāns astotais, Elzābāds devītais,

14. Jeremija desmitais, Mahbannajs vienpadsmitais.

15. Šie karaspēka vadoņi bija no Gāda dēliem, zemākie bija virsnieki pār simtu, augstākie pār tūkstoti.

16. Viņi bija tie, kuri šķērsoja Jardānu pirmajā mēnesī, kad tā bija pārplūdusi līdz malām, un viņi padzina ielejas iemītniekus uz austrumiem un rietumiem.

17. Daži Benjāmina un Jūdas dēli nāca pie Dāvida uz cietoksni.

18. Dāvids izgāja tiem pretī un tos uzrunāja: “Ja jūs nākat pie manis ar mieru man palīdzēt, tad mana sirds ar jums būs vienota, bet, ja mani nodosiet pretiniekiem, neturēšu ļaunu, jo to redz mūsu tēvu Dievs, viņš par to atmaksās!”

19. Tad Gars nāca pār Amāsaju, virsnieku pār trīsdesmit: “Dāvid, mēs esam tavi, ar tevi mēs, Jišaja dēls! Miers! Lai tev miers! Miers taviem palīgiem! Tev palīdz Dievs!” Tad Dāvids tos pieņēma un iecēla par vienību virsniekiem.

20. Daži Manases vīri pievienojās Dāvidam, kad viņš kopā ar filistiešiem devās karot pret Saulu. Bet viņš nepiedalījās karā, jo apspriedušies filistiešu augstmaņi sūtīja viņu prom, sacīdami: “Ka mūsu galvas nekrīt viņa kunga Saula dēļ!”

21. Kad viņš devās uz Ciklagu, tad no Manases viņam pievienojās Adnahs, Jozābāds, Jedīaēls, Mihaēls, Jozābāds un Cilletajs – Manases virsnieki pār tūkstošiem.

22. Viņi palīdzēja Dāvidam karot pret sirotāju vienībām, jo tie visi bija vareni spēkavīri un karaspēka virsnieki.

23. Dienu no dienas viņi nāca pie Dāvida, lai viņam palīdzētu, līdz Dāvida karapulks kļuva tik liels kā Dieva karapulks!

24. Šis ir karam bruņoto virsnieku skaits. Tie devās pie Dāvida uz Hebronu atgūt Dāvidam Saula valsti, kā Kungs bija sacījis.

25. Jūdas dēli, bruņoti karam, nesa vairogus un šķēpus, kopā seši tūkstoši astoņi simti.

26. No Šimona dēliem varonīgi karavīri kaujās bija septiņi tūkstoši simts.

27. No Levī dēliem četri tūkstoši seši simti.

28. Jehojāda bija Ārona dzimtas vadītājs, un kopā ar viņu bija trīs tūkstoši septiņi simti.

29. Cādoks – jauns, varonīgs karavīrs, un no viņa tēva nama bija divdesmit divi virsnieki.

30. No Benjāmina dēliem, Saula brāļiem, – trīs tūkstoši. Līdz tam vairākums no tiem atbalstīja Saula varu.

31. No Efraima dēliem bija divdesmit tūkstoši astoņi simti varonīgu karavīru, kuri tika godāti viņu tēvu namos.

32. No puses Manases cilts bija astoņpadsmit tūkstoši – bija nosaukti to vārdi, kuri dosies un iecels Dāvidu par ķēniņu.

33. No Jisašhara dēliem – prātīgi vīri, tie zināja, kas Israēlam kurā laikā jādara. Tie bija divi simti virsnieku, kuriem pakļauti visi viņu brāļi.

34. No Zebulūna bija bruņotas vienības kaujai ar visiem kaujas ieročiem, piecdesmit tūkstoši vīru, tie palīdzēja Dāvidam ar nedalītu sirdi.

35. No Naftālī bija tūkstoš virsnieku un kopā ar tiem trīsdesmit septiņi tūkstoši vīru ar vairogiem un šķēpiem.

36. No Dāna bija divdesmit astoņi tūkstoši seši simti kaujai bruņotu vīru.

37. No Ašēra kaujai cēlās bruņotas vienības, četrdesmit tūkstoši vīru.

38. No viņpus Jardānas mītošajiem Rūbena, Gāda un puses Manases cilts ar visiem kara ieročiem bija simts divdesmit tūkstoši.

39. Visi šie varoņi kaujas ierindā nāca uz Hebronu, stingri apņēmušies iecelt Dāvidu par visa Israēla ķēniņu. Tā viss atlikušais Israēls vienprātīgi iecēla Dāvidu par ķēniņu.

40. Kopā ar Dāvidu viņi tur pavadīja trīs dienas. Viņi ēda un dzēra, ko viņu brāļi tiem bija sagatavojuši.

41. Arī tuvāk mītošie no Jisašhara, Zebulūna un Naftālī ciltīm lielā daudzumā veda ar ēzeļiem, kamieļiem, mūļiem un vēršiem ēdienus, ko gatavo no miltiem, vīģu plāceņus, rozīņu plāceņus, vīnu un eļļu, jo Israēls līksmoja.