1. Laiku 13 LTV1965
1. Un Dāvids apspriedās ar pavēlniekiem pār tūkstoti un pār simtu un ar visiem vadoņiem.
2. Un Dāvids sacīja visam sapulcinātam Israēlam: „Ja jūs to atzīstat par labu un ja tas ir tā Kunga, mūsu Dieva, nolikts, tad laidīsim ziņu visapkārt un nosūtīsim vēstnešus pie mūsu atlikušajiem brāļiem visos Israēla novados un kopā ar viņiem arī priesteriem un Ievītiem tanīs pilsētās un apgabalos, kur viņi piemājo, lai arī viņi sanāk kopā ar mums,
3. Un atvedīsim atpakaļ pie sevis mūsu Dieva šķirstu, jo mēs neesam pēc tā meklējuši Saula valdīšanas laikā.“
4. Tad visa sasauktā sapulce sacīja, lai tā darot, jo šī lieta šķita esam taisna viņu acīs.
5. Tādā kārtā Dāvids saaicināja uz sapulci itin visu Israēlu no Ēģiptes upes Šichoras līdz pašai Hamatas pievārtei ar nolūku, lai visi kopā pārvestu Dieva šķirstu no Kirjat-Jearimas.
6. Un tad Dāvids cēlās un viss Israēls un devās kalnup uz Baālu, tas ir uz Kirjat-Jearimu, kura pieder pie Jūdas, lai no turienes atvestu Dieva tā Kunga šķirstu, —tā Kunga, kas mīt pār ķerubiem un kā vārdā tas ir nosaukts.
7. Un viņi pārveda Dieva šķirstu ar jauniem ratiem no Abinādaba nama, pie kam Uso un Achjo vadīja ratus.
8. Bet Dāvids un viss Israēls līksmojās Dieva priekšā ar visu spēku, ar dziesmām, pavadot ar koklēm un arpām, un ar rokas bungām, cimbālēm un bazūnēm.
9. Bet kad viņi nonāca līdz Kidona klonam, tad Usa izstiepa savu roku, lai pieturētu šķirstu, jo vērši klupa.
10. Tad tā Kunga dusmas iekvēlojās pret Usu, un tas Kungs viņu sita, tāpēc ka viņš bija savu roku izstiepis pret šķirstu, tā ka viņš tur Dieva priekšā nomira.
11. Un Dāvids dziļi noskuma, ka tas Kungs bija tādu robu izlauzis, Usu sizdams, un viņš nosauca šīs vietas vārdu—Perec-Usa, kā to sauc vēl līdz šai dienai.
12. Un tanī dienā Dāvidam sametās bailes Dieva priekšā, un viņš izsaucās: „Kā gan es varu Dieva šķirtsu vest pie sevis?“
13. Un Dāvids arī nepārvietoja šķirstu pie sevis Dāvida pilsētā, bet to novirzīja sāņus gātieša Obed-Ēdoma namā.
14. Un tā Dieva šķirsts, novietots pie Obed-Edoma viņa namā, palika uz vietas trīs mēnešus; un tas Kungs svētīja Obed-Ēdoma namu un visu, kas tam piederēja.