1. Laiku 18 LTV1965
1. Un pēc tam notika, ka Dāvids no jauna sakāva filistiešus un pakļāva tos sev un viņš iekaroja sev līdz šim filistiešu rokās bijušo Gātu un tās apkārtējos ciemus.
2. Un viņš sakāva arī Moābu, un tā moābieši kļuva Dāvidam par kalpiem un maksāja viņam nodevas.
3. Un Dāvids uzvarēja Hadadēzeru, Cobas ķēniņu, Hamatā, kad tas bija ceļā, lai nostiprinātu savu varu Eifratas upes apgabalā.
4. Un Dāvids viņam atņēma tūkstoš kara ratus un septiņus tūkstošus jātnieku un divdesmit tūkstoš kājniekus, un Dāvids visiem braucamiem zirgiem pārgrieza kāju dzīslas un atstāja no tiem sev tikai simt braucamos zirgus.
5. Kad nu sirieši no Damaskas nāca Hadadēzeram, Cobas ķēniņam, palīgā, tad Dāvids nokāva no siriešiem divdesmit divi tūkstošus vīru,
6. Un Dāvids novietoja apsargus Sirijā, Damaskā, un sirieši kļuva Dāvida kalpi, nodevu maksātāji. Un tas Kungs piešķīra Dāvidam uzvaru, kur vien viņš gāja.
7. Un Dāvids paņēma zelta vairogus, ko nesa Hadadēzera galminieki, un viņš lika tos pārvest uz Jeruzālemi.
8. Bet no Tibhatas un no Kūnas, Hadadēzera pilsētām, Dāvids paņēma ļoti daudz vara; vēlāk no šī vara Salamans izgatavoja vara juru un arī atbalstu kājas un vara rīkus.
9. Bet tiklīdz Tous, Hamatas ķēniņš, dzirdēja, ka Dāvids bija sakāvis visu Hadadēzera, Cobas ķēniņa, karaspēku,
10. Tad viņš sūtīj a savu dēlu Hadorāmu pie ķēniņa Dāvida, lai novēlētu viņam visu labu un lai novestu viņam sveicienus, jo viņš pats bija karojis pret Hadadēzeru un bija to arī uzvarējis, tā ka Tous bija karā pretinieks Hadadēzeram, —un turklāt vēl visādus zelta, sudraba un vara mākslas priekšmetus,
11. Kujus ķēniņš Dāvids tāpat veltīja tam Kungam, —kopā ar to sudrabu un zeltu, ko viņš bija no visām tautām paņēmis, —no Ēdoma, no Moāba, no Amona bērniem, no filistiešiem un no amalekiešiem.
12. Bet Abišajs, Cerujas dēls, uzvarēja ēdomiešus Sāls ielejā un nokāva no viņiem astoņpadsmit tūkstoš vīrus.
13. Un viņš novietoja Ēdomā apsargus, un visi ēdomieši kļuva Dāvida kalpi, jo tas Kungs piešķīra Dāvidam palīdzību itin vistu, kur viņš gāja.
14. Un tā Dāvids valdīja kā ķēniņš pār visu Israēlu, un viņš bija tas, kas ieveda tiesu un taisnību visā savā tautā.
15. Un Joābs, Cerujas dēls, bija virspavēlnieks pār kara pulkiem, un Jošafats, Ahiluda dēls, bija valsts padomnieks.
16. Un Cadoks, Ahituba dēls, un Ahimēlechs, Abjatara dēls, bija priesteri, bet Šavša bija valsts rakstvedis.
17. Un Benaja, Jojadas dēls, bija miesas sargu, krēticšu un plēnēšu, virsnieks, bet Dāvida dēli veica savus viņiem uzliktos pienākumus, būdami pakļauti tieši pašam ķēniņam.