1. Laiku 19 LG8
1. Un notikās pēc tam, ka Nahašs, Amona bērnu ķēniņš, nomira, un viņa dēls palika par ķēniņu viņa vietā.
2. Tad Dāvids sacīja: es darīšu žēlastību pie Hanūna, Nahaša dēla, jo viņa tēvs žēlastību darījis pie manis. Un Dāvids sūtīja vēstnešus, viņu iepriecināt par viņa tēvu. Tad Dāvida kalpi nāca uz Amona bērnu zemi pie Hanūna, viņu iepriecināt.
3. Bet Amona bērnu lielkungi sacīja uz Hanūnu: vai Dāvids godina tavu tēvu tavās acīs, ka tas sūtījis pie tevis iepriecinātājus? Vai viņa kalpi nav tāpēc pie tevis nākuši, ka zemi izpēta, izlūko un izposta?
4. Tad Hanūns ņēma Dāvida kalpus un tiem nodzina bārdu un viņiem nogrieza vienu drēbju pusi līdz gurniem un tos atlaida.
5. Un tie aizgāja. Un kad nu Dāvidam ziņu deva par vīriem, tad viņš tiem sūtīja pretī, (jo vīri bija ļoti apsmieti,) un ķēniņš tiem lika sacīt: paliekat Jērikā, tiekams jūsu bārda atkal būs ataugusi, tad nāciet atpakaļ.
6. Kad nu Amona bērni redzēja, ka bija palikuši smirdoši Dāvida priekšā, tad Hanūns un Amona bērni sūtīja tūkstoš sudraba talentus, saderēt ratus un jātniekus no Mezopotamijas, no Maāhas un no Cobas.
7. Un tie sev saderēja trīsdesmit divus tūkstošus ratus un ķēniņu no Maāhas un viņa ļaudis, un tie nāca un apmeta nometni pret Medebu. Un Amona bērni arīdzan sapulcējās no savām pilsētām un nāca karā.
8. Kad nu Dāvids to dzirdēja, tad viņš sūtīja Joabu un visu spēku ar tiem vareniem.
9. Un Amona bērni izgāja un nostājās uz kauju pilsētas vārtu priekšā. Bet ķēniņi, kas bija nākuši, turējās savrup laukā.
10. Kad nu Joabs redzēja, ka karš pret viņu taisījās no priekšas un no aizmugures, tad viņš izlasīja kādus no Israēla jauniem vīriem un nostājās Sīriešiem pretī.
11. Bet citus ļaudis viņš deva Abišajam, savam brālim, rokā, un tie nostājās pret Amona bērniem.
12. Un viņš sacīja: ja Sīrieši būs stiprāki nekā es, tad nāc tu man palīgā, bet ja Amona bērni būs stiprāki nekā tu, tad es nākušu tev palīgā.
13. Turies droši un lai stipri cīnāmies par saviem ļaudīm un par sava Dieva pilsētām, un Tas Kungs lai dara, kā Tam patīk.
14. Un Joabs nāca tuvāki ar saviem ļaudīm, kas pie viņa bija, kauties ar Sīriešiem, bet tie bēga viņa priekšā.
15. Un kad Amona bērni redzēja, kā Sīrieši bēga, tad tie arīdzan bēga viņa brāļa Abišajus priekšā un tie nāca pilsētā, un Joabs gāja uz Jeruzālemi.
16. Kad nu Sīrieši redzēja, ka Israēla priekšā bija sakauti, tad tie sūtīja vēstnešus un lika nākt Sīriešiem, kas viņpus upes dzīvoja, un Šofahs, HadadEzera kara lielskungs, gāja viņu priekšā.
17. Kad to Dāvidam teica, tad viņš sapulcēja visu Israēli un pārgāja pār Jordāni, un nāca pie tiem un nostājās tiem pretī. Un Dāvids nostājās Sīriešiem pretī uz kauju, un tie ar viņu kāvās.
18. Bet Sīrieši bēga Israēla priekšā, un Dāvids nokāva no Sīriešiem septiņ tūkstoš ratus un četrdesmit tūkstoš kājniekus; viņš nokāva arī Šofahu, kara lielkungu.
19. Kad nu HadadEzera kalpi redzēja, ka Israēla priekšā bija sakauti, tad tie derēja mieru ar Dāvidu un viņam kalpoja. Un Sīrieši negribēja vairs Amona bērniem palīdzēt.