1. Laiku 23 LTV1965
1. Kad nu Dāvids bija vecs kļuvis un savu laiku bija nodzīvojis, tad viņš iecēla savu dēlu Salamanu par ķēniņu pār Israēlu.
2. Līdz ar to viņš lika sapulcēties visiem Israēla vadoņiem, priesteriem un Ievītiem.
3. Un kad tika saskaitīti Ievīti, kas bija trīsdesmit gadus veci un vecāki, tad viņu kopskaits, pēc viņu vīru galvām, bija trīdesmit astoņi tūkstoši vīru.
4. „No šiem“, —tā noteica Dāvids, —„divdesmit četri tūkstoši lai pilda ikdienišķo kalpošanas pienākumu tā Kunga namā, bet goda amata pildītāju un soģu lai ir seši tūkstoši,
5. Un vārtu sargu lai ir četri tūkstoši, bet četri tūkstoši lai ir tā Kunga slavinātāju, kas Viņu slavina, spēlēdami tos instrumentus, ko es esmu licis darināt Dieva slavināšanai.“
6. Un Dāvids viņus sadalīja vienībās, pēc Levija dēliem—Geršona, Kehata un Merārija.
7. Geršona dēli bija: Laādans un Šimejs.
8. Un Laādana dēli bija: Jehiēls, virsnieks; Zetāms un Joēls, kopā šie trīs.
9. Šimeja dēli bija Šelomots, Haziēls un Chārans, kopā trīs; šie bija Laādana dzimtu vecaji.
10. Un Šimeja dēli bija Jahats, Ziza, Jeuss un Bērija; šie bija Šimeja dēli, kopā četri.
11. Un Jahats bija pirmais un Ziza otrs; bet Jeusam un Berijam nebija daudz dēlu, tādēļ tos pieskaitīja viņu kopējai dzimtai vienā skaitījumā.
12. Un Kehata dēli bija Amrāms, Jichars, Hebrons un Usiēls, kopā četri.
13. Amrāma dēli bija Arons un Mozus. Un Arons tika atšķirts, lai tas tiktu iesvētīts līdz ar saviem dēliem visusvētākajā amatā uz mūžīgiem laikiem, lai viņš tā Kunga priekšā kvēpinātu kvēpināmo upuri, lai Viņam kalpotu goda amatā un lai Viņa vārdā svētītu mūžīgi.
14. Bet Mozus, Dieva vīra, dēli tika vienkārši pieskaitīti Levija ciltij.
15. Mozus dēli bija Geršoms tin Ēliēzers.
16. Geršoma dēli bija Šebuēls, pirmais.
17. Un Ēliēzera dēli bija Rehabja, pats pirmais. Un Ēliēzeram nebija vairāk citu dēlu, bet Rehabjam bija ļoti daudz dēlu.
18. Jichara dēli bija Šelomits, pirmais.
19. Hebrona dēli: Jerija, pirmais, Amarja otrs, Usiēls trešais un Jekameāms ceturtais.
20. Usiēla dēli bija: Micha pirmais, Jišija—otrs.
21. Merārija dēli bija Machlijs un Mušijs; Machlija dēli Ēleāzars un Kīšs.
22. Un Ēleāzars nomira, un viņam nebija dēlu, bet tikai meitas, un tās apņēma viņu brālēni, Ķīša dēli.
23. Un Mušija dēli bija Machlijs, Eders un Jerimots, kopā trīs.
24. Šie bija Levija dēli, sava tēva cilts virsaiši pēc viņu dzimtu skaitījuma, skaitot viņus pēc to daudzuma, kas bija spējīgi veikt darbus, apkalpojot tā Kunga namu, sākot ar divdesmit gadiem un vecākus.
25. Jo Dāvids sacīja: „Tas Kungs, Israēla Dievs, ir devis mieru savai tautai, un Viņš mājos Jeruzālemē uz mūžīgiem laikiem.
26. Tāpēc arī Ievītiem vairs nenākas pārnēsāt Dieva mājokli nedz arī kādus rīkus tā apkopšanai.“
27. Bet pēc Dāvida pēdējiem nosacījumiem tika skaitīti Levija dēli, kas bija divdesmit gadus veci un vecāki:
28. „Jo viņu pienākums turpmāk bija atrasties Arona pēcnācēju rīcībā, apkopjot tā Kunga namu, pārraugot pagalmus un dzīvojamās telpas, kā arī pārzinot visu svēto lietu tīrīšanu un ikvienu darbu, kas saistīts ar kalpošanu tā Kunga namā.
29. Tāpat viņiem bija jārūpējas par Dieva priekšā izliekamām maizēm un ēdamo upuru kviešu miltiem, tiklab par visu to, kas plāni izcepts no neraudzētas mīklas, ka arī to, kas cepts uz režģiem vai kas gatavots iejavā, un tāpat arī visiem mēriem, svariem un visādu lietu daudzumiem.
30. Līdzīgā kārtā viņiem ir pienākums ik rītus uzstāties, lai teiktu to Kungu un daudzinātu Viņu slavas un pateicības dziesmās un tāpat arī ik vakarus.
31. Viņiem arī jāupurē tam Kungam visi dedzināmie upuri kā sabatu reizēs, tā jauna mēness kārtās un visos svētkos atkarā no tā, cik kārtēju upupu jāpienes tam Kungam; vienmēr nepārtraukti viņiem ir jābut tā Kunga priekšā.
32. Tā viņiem ir jāsargā saiešanas telts un svētā vieta un jāpalīdz saviem ciltsbrāļiem, Arona pēcnācējiem, amatā, kas šiem pēdējiem viņu pienākumos pret tā Kunga namu bija ierādīts.“