1. Laiku 23 NLB
1. Kad Dāvids bija vecs, dzīvojis gana dienu, viņš iecēla savu dēlu Sālamanu par ķēniņu Israēlam.
2. Viņš sapulcināja visus Israēla augstmaņus, priesterus un levītus.
3. Levīti, kam bija trīsdesmit un vairāk gadu, tika saskaitīti, un kopā to bija trīsdesmit astoņi tūkstoši.
4. No tiem Kunga nama darbu uzraugu bija divdesmit četri tūkstoši, ierēdņu un tiesnešu bija seši tūkstoši,
5. vārtu sargu bija četri tūkstoši un to, kas slavēja Kungu ar mūzikas instrumentiem, “kurus es darināju slavēšanai”, bija četri tūkstoši.
6. Dāvids viņus sadalīja vienībās pēc Levī dēliem Gēršona, Kehāta un Merārī.
7. No Gēršona: Ladāns un Šimī.
8. Ladāna dēli: Jehiēls bija galvenais, un Zētāms un Joēls, pavisam trīs.
9. Šimī dēli: Šelomots, Haziēls un Hārāns, pavisam trīs. Šie bija Ladāna tēvu nama galvenie.
10. Šimī dēli: Jahats, Zīna, Jeūšs un Berīa. Šie četri bija Šimī dēli.
11. Jahats bija galvenais, otrais bija Zīza. Jeūšam un Berīam nebija daudz dēlu, tādēļ tos skaitīja par vienu tēva namu.
12. Kehāta dēli: Amrāms, Jichārs, Hebrons un Uziēls, pavisam četri.
13. Amrāma dēli bija Ārons un Mozus. Ārons tika nošķirts, lai viņš un viņa dēli uz mūžiem tiktu iesvētīti svētumu svētumam – kvēpināt upuri Kungam, kalpot viņam un slavēt viņa vārdu mūžīgi.
14. Dieva vīra Mozus dēli tika pieskaitīti Levī ciltij.
15. Mozus dēli bija Gēršoms un Elīezers.
16. Gēršoma dēli: Šebuēls bija pirmais.
17. Elīezera dēls bija Rehabjāhu, pirmais. Elīezeram cita dēla nebija, bet Rehabjāhu bija daudz pēcnācēju.
18. Jichāra dēli: Šelomīts bija pirmais.
19. Hebrona dēli: pirmais bija Jerijāhu, otrais Amarja, trešais bija Jahaziēls un ceturtais Jekamāms.
20. Uziēla dēli: pirmais bija Miha un otrais Jišija.
21. Merārī dēli: Mahlī un Mūšī. Mahlī dēli: Elāzārs un Kīšs.
22. Elāzārs nomira, bet dēlu viņam nebija, tik meitas vien, un viņu brālēni, Kīša dēli, tās apprecēja.
23. Mūšī dēli: Mahlī, Ēders un Jeremots, pavisam trīs.
24. Šie ir Levī dēlu tēvu namu galvenie, atsevišķi tika pierakstīts tēvu namu skaits un to vārdi, kuri pārzināja Kunga nama kalpošanas darbus, kuriem bija divdesmit un vairāk gadu,
25. jo Dāvids sacīja: “Kungs, Israēla Dievs, ir devis mieru savai tautai, un viņš Jeruzālemē mitīs mūžīgi!
26. Nu vairs levītiem nav jānes ne Mājoklis, ne kalpošanas trauki.”
27. Pēc Dāvida pēdējiem norādījumiem, tika saskaitīti Levī dēli, kuriem bija divdesmit un vairāk gadu,
28. jo viņiem bija jāpalīdz Ārona dēlu kalpošanā Kunga namā: pagalmā, mantnīcās, visu svētlietu tīrīšanā, kalpošanas darbos Dieva namā,
29. kā arī jāgatavo upurmaizes, smalkie milti labības dāvanai, neraudzētie plāceņi, uz plāts ceptas un ar eļļu sajauktās maizes un viss, ko mēra un sver.
30. Ik rītu tiem bija jāpulcējas, lai pateiktos un slavētu Kungu, tāpat arī ik vakaru,
31. un vienmēr, kad Kungam tika upurēti sadedzināmie upuri sabatā, jaunajā mēnesī un svētku dienās, kā noteikts pēc viņu skaita, – vienmēr Kunga priekšā.
32. Viņi bija atbildīgi par Saiešanas telti, svētvietu, un tiem bija jāpalīdz saviem brāļiem, Ārona dēliem, kalpot Kunga namā.