1. Laiku 26 LTV1965
1. Un vārtu sargu nodaļai piederēja no korachiešiem Mešelemja, Kores dēls, no Asafa pēcnācējiem.
2. Bet Mešelemjas dēli bija: pirmdzimušais Zacharja, Jediaēls otrs, Zebadja trešais, Jatniēls ceturtais,
3. Elaāms piektais, Johanans sestais, Ēlihoenajs septītais.
4. Un Obed-Edoma dēli bija: pirmdzimušais Šemaja, Jehozabāds otrs, Joachs trešais, Sachars ceturtais un Netaneēls piektais,
5. Amiēls sestais, Isašars septītais un Pehuletajs astotais, jo Dievs bija viņu svētījis.
6. Un arī viņa dēlam Šemajam tika dzemdēti dēli, un viņi ieņēma savā dzimtā vadītāju vietu, jo viņi bija krietni vīri.
7. Semajas dēli bija Otnijs, Refaēls, Obeds un Elzabāds un viņa brāļi, Ēlihus un Semachja, ari varonīgi vīri.
8. Sie visi piederēja pie Obed-Edoma dēliem, —viņi, viņu dēli un viņu brāļi, spēcīgi vīri, kupem bija spēks kalpot, kopā sešdesmit divi, un vēl jāpieskaita Obed-Edoms.
9. Ari Mešelemjam bija dēli un brāļi, spēcīgi vīri, pavisam astoņpadsmit.
10. Un Hosam, no Merārija cilts, bija dēli: to priekšnieks bija Simrijs; kaut gan viņš nebija pirmdzimušais, taču viņa tēvs to iecēla par priekšnieku;
11. Hilkija otrs, Tebalja trešais, Zach-arja ceturtais; visu Hosas dēlu un brāļu kopā bija trīspadsmit.
12. Sīm vārtu sargu nodaļām pienācās, tas ir to galveno vīru priekšniekiem, pārraudzīt savus brāļus, kad viņi kalpoja goda amatā tā Kunga namā.
13. Un tie meta meslus, kā mazais, tā arī lielais, saskaņā ar viņu piederību pie savām dzimtām ik par katriem vārtiem.
14. Un meslu zīme austrumu virzienā krita Šelemjam; arī viņa dēlam Zacharjam, kas bija gudrs padomdevējs, tie meta meslus, un viņu meslu zīme krita pret ziemeļiem;
15. Obed-Ēdomam—dienvidu virzienā, bet viņa dēliem pie noliktavas nama.
16. Šupimam un Hosam iznāca rietumu virziens pie Šalechetas vārtiem uz ceļa, kas ved uz augšu, —viens sargs blakus otram.
17. Pret austrumiem stāvēja sardzē seši Ievīti, bet pret ziemeļu pusi četri, ik dienas; dienvidos stāvēja ik dienas četri un pie noliktavām—divi un divi.
18. Pie Parbara rietumu pusē: —četri pie ielas un divi pie tempļa piebūves.
19. Šīs ir vārtu sargu nodaļas tiklab no korachiešu dēliem, kā ari no Merārija pēcnācējiem.
20. Bet no Ievītiem Ahija bija pārzinis pār Dieva nama dārglietu krātuvi un pār svētajām mantām;
21. Arī Laādana, Geršona dēla dēli, Geršona dēla Laādana pēcnācēju cilšu vecākie, un Jehiēla pēcnācēji.
22. Un Jehiēla pēcnācēji bija Zetāms un viņa brālis Joēls, kuņ bija Dieva nama mantu uzraugi.
23. Pie amrāmiešiem, pie jichariešiem, pie hebroniešiem, pie usiēliešiem pieder:
24. Šebuēls, Geršoma dēls, Mozus dēls, Mozus dēla dēls, kupš bija atbildīgais pārzinis pār mantām.
25. Un viņa ciltsbrāļi no Ēliēzera bija tā dēls Rehabja, tā dēls Jesaja, tā dēls Jorāms, tā dēls Sichrijs, tā dēls Šelomits.
26. Šis Šelomīts un viņa brāļi bija pārziņi pār visām svētajām mantām, ko ķēniņš Dāvids bija veltījis kopā ar dzimtu priekšniekiem un ar visiem vadītājiem pār tūkstošiem un vadītājiem pār simtiem, kā arī ar citiem kara pulku pavēlniekiem.
27. No karu laupījumiem viņi tās bija nošķīruši un veltījuši, lai bagātību ziņā nostiprinātu un izdaiļotu tā Kunga namu.
28. Un viss, ko vien pravietis Samuēls, un Sauls, Ķīša dēls, un Abners, Nera dēls, un Joābs, Cerujas dēls, bija veltījuši, visas šīs svētītās veltes atradās Šelomīta un viņa brāļu pārraudzībā.
29. No Jichara piederīgiem Kenanja un viņa dēli veica ārlietu pienākumus Israēlā, būdami arī ierēdņi un tiesneši.
30. Bet no Hebrona piederīgiem bija Hašabja un viņa cilts brāļi, vareni kara vīri, pēc skaita tūkstoš septiņi simti, kam piekrita pārraudzība pār Israēlu uz vakariem no Jardānas itin visos tā Kunga darbos un kalpošanā ķēniņam.
31. Un hebroniešu cilts galva bija Jerija, pats diženākais savā ciltī visu tās dzimšu starpā; bet četrdesmitajā Dāvida valdīšanas gadā pārbaudīja viņa dzimtis un ģimenes un atrada viņu starpā spēcīgus varoņus Jazerā Gileādā.
32. Arī viņu ciltsbrāļu, kareivīgu jaunekļu, vien bija divi tūkstoši septiņi simti. Viņi bija dzimuši vecākie, un ķēniņš Dāvids viņus iecēla par uzraugiem pār Rūbena cilti, Gada cilti un pār pusi no Manases cilts itin visās lietās, kas attiecas uz Dievu un uz pienākumiem pret ķēniņu.