1. Korintiešiem 12 LTV1965

1. Kas zīmējas uz garīgajām dāvanām, brāļi, tad es negribu, ka jūs paliekat neskaidrībā.

2. Jūs zmāt, kā jūs, kad vēl bijāt pagāni, vilktin vilka pie mēmajiem el-kiem.

3. Tādēļ es jums saku: neviens, kas runā Dieva Garā, neteiks: „Nolādēts lai ir Jēzus,“ un neviens nevar teikt: „Kungs ir Jēzus,“ kā vien Svētajā Garā.

4. Ir dažādas dāvanas, bet viens pats Gars;

5. Ir dažādas kalpošanas, bet viens pats Kungs;

6. Ir dažādi spēki, bet viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem.

7. Bet ikvienam ir dota gara izpausme, lai nestu svētību.

8. Citam gars dod gudrības runu, citam atziņas runu, tas pats gars.

9. Citam dota ticība tai pašā garā; citam dāvanas dziedināt tai pašā vienā garā;

10. Citam spēki brīnumus darīt, citam dāvanas runāt pravieša spēkā, citam garu pazīšana, citam dažādas mēles un citam mēļu tulkošana.

11. Visu to padara viens un tas pats gars, piešķirdams katram savu tiesu, kā gribēdams.

12. Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus.

13. Jo arī mēs visi esam vienā garā kristīti par vienu miesu, gan jūdi, gan grieķi, gan vergi, gan brīvie; un mēs visi esam dzirdināti ar vienu garu.

14. Jo arī miesa nesastāv no viena, bet no daudziem locekļiem.

15. Ja kāja sacitu: „Tā kā es neesmu roka, es nepiederu pie miesas,“ tomēr tā pieder pie miesas.

16. Un ja auss sacītu „Tā kā es ne-esmu acs, tad es nepiederu pie miesas,“ tomēr tā pieder pie miesas.

17. Ja visa miesa būtu acs, kur paliktu dzirde? Ja visa miesa būtu dzirde, kur paliktu oža?

18. Bet Dievs locekļus ir nolicis miesā ikvienu savā vietā, kā viņš gribēja.

19. Bet ja tie visi būtu tikai viens loceklis, kur paliktu miesa?

20. Bet tagad ir gan daudz locekļu, bet viena miesa.

21. Acs nevar sacīt rokai: „Man tevis nevajaga,“ vai atkal galva nevar sacīt kājām: „Man jūsu nevajaga.“

22. Bet taisni tie miesas locekli, kas liekas esam nespēcīgākie, ir sevišķi vajadzīgi.

23. Bet kas mums miesā izliekas mazāk cienījams, tos mēs ietērpjam sevišķā godā; un mūsu nepieklājīgie locekļi dabū sevišķu godu. Bet pieklājīgajiem tas nav vajadzīgs.

24. Bet Dievs miesu ir tā sastādījis, ka mazāk cienītam loceklim piešķīris lielāku cieņu,

25. Lai neceltos miesā šķelšanās, bet locekļi saticīgi gādātu cits par citu.

26. Un kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdzi; vai, kad viens loceklis top godāts, tad visi locekļi priecājas līdzi.

27. Bet jūs esat Kristus miesa un katrs par sevi locekļi.

28. Un dažus Dievs draudzē ir iecēlis, pirmkārt, par apustuļiem, otrkārt, par ptaviešiem, treškārt, par mācītājiem, tad devis spēkus brīnumus darīt, tad dāvanas dziedināt, sniegt palīdzību, vadīt un runāt dažādās mēlēs.

29. Vai tad visi ir apustuļi? Vai visi ir pravieši? Vai visi ir mācītāji? Vai visi ir brīnumu darītāji?

30. Vai visiem ir dāvanas dziedināt? Vai visi runā mēlēs? Vai visi tās var iztulkot?

31. Bet dzenieties pēc vislielākajām dāvanām, un tur es jums rādīšu ceļu, vēl pāri par to.