1. Korintiešiem 15 NLB

1. Brāļi, daru jums zināmu evaņģēliju, ko jums pasludināju un ko jūs arī pieņēmāt un kurā pastāvat.

2. Caur to jūs arī tiekat glābti, ja vien stingri turaties pie tā, ko esmu jums pasludinājis. Citādi velti esat sākuši ticēt.

3. Vispirms es jums nodevu to, ko pats esmu saņēmis: Kristus mira par mūsu grēkiem, pēc Rakstiem,

4. un tika guldīts kapā un trešajā dienā augšāmcēlās, pēc Rakstiem,

5. un parādījās Kēfam, pēc tam tiem divpadsmit,

6. pēc tam parādījās vienlaikus vairāk nekā piecsimt brāļiem, no kuriem lielākā daļa vēl ir dzīvi, bet daži jau aizmiguši,

7. pēc tam parādījās Jēkabam, pēc tam visiem apustuļiem,

8. un kā vispēdējam viņš pārādījās man kā tādam priekšlaicīgi dzimušam.

9. Jo es taču esmu vismazākais no apustuļiem un neesmu cienīgs saukties par apustuli, tādēļ ka reiz es vajāju Dieva draudzi.

10. Bet no Dieva žēlastības esmu tas, kas esmu, un viņa žēlastība manī nav bijusi veltīga. Es esmu vairāk par viņiem visiem pūlējies, taču ne es, bet Dieva žēlastība, kas ar mani.

11. Mēs tā visi sludinām – vai nu es, vai tie citi –, un tā jūs esat sākuši ticēt.

12. Bet, ja par Kristu sludina, ka viņš ir augšāmcēlies no mirušajiem, kādēļ tad daži starp jums runā, ka nav mirušo augšāmcelšanās.

13. Ja jau nav mirušo augšāmcelšanās, tad arī Kristus nav augšāmcēlies.

14. Bet, ja Kristus nav augšāmcēlies, tad jau veltīga ir mūsu sludināšana un veltīga jūsu ticība.

15. Tad jau mēs esam Dieva viltus liecinieki, jo esam liecinājuši pret Dievu, it kā viņš Kristu būtu augšāmcēlis, ko viņš nemaz nav augšāmcēlis, ja jau nav mirušo augšāmcelšanās.

16. Jo, ja jau mirušie netiek augšāmcelti, tad arī Kristus nav augšāmcēlies.

17. Bet, ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir jūsu ticība un jūs vēl esat savos grēkos.

18. Tad jau pazušanā gājuši ir arī Kristū aizmigušie.

19. Ja mēs vienīgi šajā dzīvē ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki.

20. Bet nu Kristus ir augšāmcēlies no mirušajiem, pirmais no aizmigušajiem.

21. Tādēļ ka nāve ir caur cilvēku un caur cilvēku ir arī mirušo augšāmcelšanās.

22. Jo, kā visi mirst Ādamā, tā Kristū visi tiks darīti dzīvi.

23. Bet ikviens savā reizē, pirmais – Kristus, pēc tam Kristum piederīgie, kad viņš nāks.

24. Un gals būs tad, kad Valstību viņš nodos Dievam un Tēvam, kad viņš atcels visas valdības un visas varas, un visus spēkus.

25. Jo viņam ir jāvalda tik ilgi, līdz viņš noliks visus ienaidniekus zem savām kājām.

26. Pēdējais ienaidnieks, kas tiks iznīcināts, būs nāve.

27. Jo Dievs ir pakļāvis visu zem viņa kājām. Un, ja Dievs ir teicis, ka viss ir pakļauts, tad skaidrs – izņemot pašu pakļāvēju.

28. Un, kad Dēlam viss būs pakļauts, tad arī viņš pats tiks pakļauts Dievam, kas visu nolika viņa pakļautībā, lai Dievs būtu viss visā.

29. Ko tad darīs, kas pieņem kristību mirušo labā? Ja mirušie vispār netiek augšāmcelti, kādēļ tad tie viņu dēļ tiek kristīti?

30. Kādēļ tad mēs bez mitas sevi pakļaujam briesmām?

31. Es mirstu ik dienas, patiesi, kā jūs, brāļi, esat mans lepnums Jēzū Kristū, mūsu Kungā!

32. Ja es kāda cilvēciska iemesla dēļ būtu cīnījies ar zvēriem Efesā, kāds labums man tad būtu? Ja mirušie netiek augšāmcelti, tad jau tik ēdīsim un dzersim, jo rīt mums jāmirst.

33. Nepievilieties: ļauna sabiedrība samaitā krietnus tikumus.

34. Nāciet pie skaidra prāta, kā piederas, un negrēkojiet, jo daži starp jums ir pilnīgā neziņā par Dievu, to saku jums par kaunu.

35. Varbūt kāds jautās: kā var mirušie augšāmcelties? Kādā miesā viņi nāks?

36. Bezprātīgais, ko tu sēj, tas netop dzīvs, pirms tas nemirst.

37. Ko tu iesēj, nav tā miesa, kas būs, bet ir tikai sēkliņa, vai nu tas būtu labības grauds, vai kas cits.

38. Bet Dievs piešķir tai miesu pēc savas gribas, dodot katrai sēklai tai piederīgo miesu.

39. Ne visiem tāda pati miesa, citāda ir cilvēkam, citāda – dzīvniekiem, citāda – putniem, citāda – zivīm.

40. Ir gan debess ķermeņi, gan zemes ķermeņi, un citāda godība ir debess ķermeņiem un citāda – zemes ķermeņiem.

41. Citāds spožums ir saulei un citāds – mēnesim, un citāds spožums ir zvaigznēm, jo zvaigzne no zvaigznes atšķiras pēc spožuma.

42. Tāpat arī mirušo augšāmcelšanās – sēts top iznīcībā, bet augšāmceļas neiznīcībā.

43. Sēts top negodā, bet augšāmceļas godībā. Sēts top nespēkā, bet augšāmceļas spēkā.

44. Sēta top dabīga miesa, bet augšāmceļas garīga miesa. Jo kā ir dabīga miesa, ir arī garīga miesa.

45. Tā ir arī rakstīts: pirmais cilvēks Ādams tapa par dzīvu būtni, pēdējais Ādams tapa par Garu, kas dara dzīvu.

46. Taču pirmais nav garīgais, bet dabīgais – garīgais ir pēc tam.

47. Pirmais cilvēks ir no zemes pīšļiem, otrs cilvēks – no debesīm.

48. Kāds ir šis cilvēks, kas no zemes, tādi paši ir tie cilvēki, kas no zemes. Kāds ir cilvēks, kas no debesīm, tādi paši būs tie cilvēki, kas no debesīm.

49. Tāpat kā mēs valkājam zemes cilvēka izskatu, tā mēs arī valkāsim debess cilvēka izskatu.

50. Brāļi, to es jums saku: Dieva valstību nevar iemantot miesa un asinis, tāpat kā iznīcīgais neiemanto neiznīcīgo.

51. Redzi, es jums atklāju noslēpumu: ne visi mēs aizmigsim, bet visi mēs tapsim pārvērsti –

52. pēkšņi, vienā acumirklī, pēdējai taurei skanot. Tad atskanēs taure, un mirušie augšāmcelsies neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti,

53. jo iznīcīgajam ir jātērpjas neiznīcīgajā un mirstīgajam ir jātērpjas nemirstīgajā.

54. Kad iznīcīgais ietērpsies neiznīcīgajā un mirstīgais ietērpsies nemirstīgajā, tad piepildīsies rakstītais vārds: nāve ir aprīta uzvarā.

55. Kur, nāve, tava uzvara? Kur, nāve, tavs dzelonis?

56. Nāves dzelonis ir grēks, un grēka spēks ir bauslība.

57. Bet pateicība Dievam, kas mums dod uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.

58. Tad nu, mani mīļotie brāļi, esiet noturīgi un nelokāmi, vienmēr dedzības pilni Kunga darbā, zinādami, ka jūsu pūles nav veltīgas Kungā.