1. Korintiešiem 15 RT65

1. Brāļi, es jums atgādinu evaņģēliju, ko jums jau esmu pasludinājis, ko jūs esat dabūjuši un kurā jūs arī stāvat,

2. kas jums arī dod pestīšanu, ja jūs to paturat tādā veidā, kā es jums to pasludināju; citādi jūs būtu velti kļuvuši ticīgi.

3. Jo es jums vispirms esmu mācījis, ko es pats saņēmu, ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem pēc rakstiem

4. un ka Viņš aprakts un trešajā dienā augšāmcēlies pēc rakstiem,

5. un ka Viņš ir parādījies Kēfam, pēc tam tiem divpadsmit.

6. Pēc tam Viņš ir parādījies vairāk kā pieci simti brāļiem vienā reizē, no kuriem daudzi ir vēl dzīvi, bet citi jau miruši.

7. Pēc tam Viņš ir parādījies Jēkabam, tad visiem apustuļiem.

8. Kā pašam pēdējam Viņš parādījās arī man kā kādam nelaikā dzimušam.

9. Jo es esmu mazākais apustuļu starpā un neesmu cienīgs, ka mani sauc par apustuli, tādēļ ka es vajāju Dieva draudzi.

10. Bet no Dieva žēlastības es esmu, kas es esmu, un Viņa man dāvātā žēlastība nav bijusi veltīga, es esmu vairāk par viņiem visiem strādājis, tomēr ne es, bet Dieva žēlastība, kas ir ar mani.

11. Lai vai es, vai viņi, tā mēs sludinām, un tā jūs esat kļuvuši ticīgi.

12. Ja tad par Kristu sludina, ka Viņš ir augšāmcēlies no miroņiem, kā tad daži jūsu starpā saka, ka neesot miroņu augšāmcelšanās?

13. Ja nav miroņu augšāmcelšanās, tad arī Kristus nav augšāmcēlies.

14. Un, ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir mūsu sludināšana un arī veltīga jūsu ticība.

15. Tad jau mēs būtu Dieva viltus liecinieki, jo mēs esam liecinājuši pret Dievu, ka Viņš Kristu ir uzmodinājis, bet Viņš to nebūtu uzmodinājis, ja jau nav miroņu augšāmcelšanās.

16. Jo, ja mirušie netop uzmodināti, tad arī Kristus nav uzmodināts.

17. Un, ja Kristus nav uzmodināts, tad veltīga ir jūsu ticība, tad jūs vēl esat savos grēkos.

18. Tad arī tie ir pazuduši, kas Kristū aizmiguši.

19. Ja mēs tikai šinī dzīvē vien ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki.

20. Bet nu Kristus ir uzmodināts no miroņiem, Viņš kā pirmais no mirušajiem.

21. Jo, kā caur cilvēku nāve, tā arī caur cilvēku miroņu augšāmcelšanās.

22. Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti.

23. Bet ikviens savā kārtā: vispirms Kristus, pēc tam tie, kas Kristum pieder Viņa atnākšanas dienā.

24. Un tad nāk gals, kad Viņš nodod Valstību Dievam un Tēvam, kad Viņš būs iznīcinājis katru valdību, varu un spēku.

25. Jo Viņam vajag valdīt, tiekāms Viņš noliek visus ienaidniekus Sev zem kājām.

26. Kā pēdējais ienaidnieks tiks iznīcināta nāve.

27. Jo Tas Viņam ir visu nodevis zem Viņa kājām; bet, kad saka: viss Viņam nodots, - tad, protams, izņemot To, kas Viņam visu nodevis.

28. Bet, kad Viņam viss būs nodots, tad arī Dēls pats pakļausies Tam, kas Viņam visu nodevis, lai Dievs būtu viss iekš visa.

29. Ko tad tie darīs, kas liekas kristīties par mirušajiem? Ja jau mirušie augšām necelsies, kam tad kristīties par viņiem?

30. Kādēļ arī mēs ik brīdi esam briesmās?

31. Es mirstu ik dienas, tik tiešām, ka jūs, brāļi, esat mans gods Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

32. Ja es, tikai mirstīgs cilvēks būdams, esmu Efezā cīnījies ar plēsīgiem zvēriem, kāds labums man tur būtu? Ja mirušie neceļas augšām, tad: ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirsim. -

33. Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.

34. Esiet skaidrā prātā un negrēkojiet; jo daži Dievu nemaz nepazīst, to es jums saku par kaunu.

35. Bet varbūt kāds sacīs: kā tad mirušie uzcelsies, kādā miesā tie nāks?

36. Tu nesapraša! Ko tu sēj, tas netop dzīvs, ja tas nav miris.

37. Tu nesēj miesu, kas vēl taps, bet tikai graudu, vai tas būtu kviešu vai kādas citas sēklas grauds.

38. Bet Dievs tam dod miesu kādu gribēdams un ikkatrai sēklai savu īpatnēju.

39. Ne visas miesas ir vienādas; citāda ir cilvēku miesa, citāda lopu miesa, citāda putnu un citāda zivju miesa.

40. Tā arī ir debesu ķermeņi un zemes ķermeņi; bet citāda godība ir debesu ķermeņiem un citāda zemes ķermeņiem.

41. Citāds spožums ir saulei un citāds mēnesim un citāds zvaigznēm; jo viena zvaigzne ir spožāka par otru.

42. Tāpat būs arī ar mirušo augšāmcelšanos. Sēts top iznīcībā un uzmodināts neiznīcībā.

43. Sēts top negodā un uzmodināts godībā; sēts top nespēkā, uzmodināts spēkā.

44. Sēta top dabīga miesa, uzmodināta garīga miesa. Kā ir dabīga miesa, tā ir arī garīga miesa.

45. Tāpat ir arī rakstīts: pirmais cilvēks, Ādams, kļuva par dzīvu dvēseli, - pēdējais Ādams par dzīvu darītāju Garu.

46. Pirmais nav garīgais, bet dabīgais, tik pēc tam nāk garīgais.

47. Pirmais cilvēks ir no zemes, no pīšļiem; otrs cilvēks no debesīm.

48. Kāds tas, kas no zemes, tādi paši tie, kas no zemes; un, kāds Tas, kas no debesīm, tādi paši tie, kas no debesīm;

49. un, tāpat kā esam nesuši zemes cilvēka tēlu, tā arī nesīsim Tā tēlu, kas no debesīm.

50. Bet to es saku, brāļi: miesa un asinis nevar iemantot Dieva valstību, nedz arī iznīcība var iemantot neiznīcību.

51. Redzi, es jums saku noslēpumu: ne visi mēs mirsim, bet visi tiksim pārvērsti,

52. piepeši, acumirklī, pēdējai bazūnei atskanot. Jo atskanēs bazūne, un mirušie tiks uzmodināti neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti.

53. Jo tam, kas šeit iznīcīgs, jātērpjas neiznīcībā, un tam, kas šeit mirstīgs, jātērpjas nemirstībā.

54. Un, kad šis iznīcīgais apvilks neiznīcību un šis mirstīgais apvilks nemirstību, tad piepildīsies tas vārds, kas rakstīts: nāve ir aprīta uzvarā!

55. Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis? -

56. Nāves dzelonis ir grēks, bet grēka spēks ir bauslība.

57. Bet paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.

58. Tad nu, mani mīļie brāļi, topiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgāki Tā Kunga darbā vienumēr, zinādami, ka jūsu darbs Tā Kunga lietās nav veltīgs.