1. Korintiešiem 2 LTV1965

1. Un tā arī es, pie jums nākdams, nenācu ar augstu valodu vai gudrību, nesdams jums Dieva liecību.

2. Jo es jūsu starpā negribēju neko citu zināt kā vien Jēzu Kristu un to pašu krustā sistu.

3. Un es ierados pie jums nespēkā, bailēs un lielā nedrošībā.

4. Un mana runa un mana sludināšana nenotika pārliecinošos gudrības vārdos, bet gara un spēka izpausmē,

5. Lai jūsu ticība nebūtu pamatota cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā.

6. Gudrību ari mēs sludinām, bet pilnīgajiem, ne šīs pasaules gudrību, ne arī šīs pasaules valdinieku gudrību, kas lemti iznīcībai,

7. Bet mēs sludinām Dieva gudrību noslēpumā, apslēpto gudrību, ko Dievs paredzējis no mūžības laikiem, lai mūs celtu godā.

8. To nav atzinis neviens šīs pasaules valdinieks; jo, ja tie to būtu atzinuši, tad tie nebūtu krustā situši godības Kungu.

9. Bet tā ir, kā rakstīts: „Ko acs nav redzējusi, un auss nav dzirdējusi, un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas viņu mīl.“

10. Mums Dievs to ir atklājis ar savu garu, jo gars izdibina visas lietas arī Dieva dziļumus.

11. Jo kurš cilvēks zina, kas ir cilvēkā, kā vien cilvēka gars, kas ir viņā? Tāpat arī neviens nespēj izprast to, kas ir Dievā, kā vien Dieva gars.

12. Bet mēs neesam dabūjuši pasaules garu, bet to garu, kas nāk no Dieva, lai saprastu, ko Dievs mums dāvājis.

13. To mēs nerunājam ar cilvēcīgas gudrības vārdiem, bet ar vārdiem, ko gars māca, garīgas lietas garīgi apspriez-dami.

14. Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva gara; jo jas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams.

15. Garīgais cilvēks izdibina visas lietas, bet viņu pašu neviens neizdibina.

16. Jo kas ir atzinis tā Kunga prātu, lai viņam varētu dot padomu? Bet mums ir Kristus prāts.