1. Korintiešiem 9 LTV1965

1. Vai es neesmu svabads? Vai es neesmu apustulis? Vai es neesmu Jēzu, mūsu Kungu, redzējis? Vai jūs neesat mans darbs mūsu Kungā?

2. Ja es citiem neesmu apustulis, tad jums gan, jo jūs esat mana apustuļa amata zīmogs mūsu Kungā.

3. Tas ir mans attaisnojums pret maniem apsūdzētājiem.

4. Vai mums nav tiesības ēst un dzert?

5. Vai mums nav tiesības kādu māsu ņemt par sievu un ar to kopā ceļot, kā to dara citi apustuļi, ari tā Kunga brāļi un Kēfa.

6. Jeb vai tikai man un Barnabam vien nebūtu tiesības roku darbu nestrādāt?

7. Kas tad iet kapā ar savu maizi? Kas dēsta vīna kalnu un neēd tā augļus? Jeb kas gana lopus un nebauda viņu piena.

8. Vai es to runāju tikai pēc cilvēku domām? Jeb vai to nesaka ari pati bauslība?

9. Jo Mozus bauslībā rakstīts: „Tev nebūs vērsim, kas min labību, purnu aizsiet.“ Vai tad Dievs te runā par vēršiem?

10. Vai tas viss nav zīmēts uz mums? Jo mūsu dēļ taču ir rakstīts: arājam jāap cerībā, kūlējam jākuļ cerībā, ka tam tiks sava daļa.

11. Ja mēs esam jums sējuši garīgo sēklu, vai tad tā liela lieta, ka saņemam jūsu laicīgos augļus?

12. Ja citiem ir tiesības uz jūsu mantu, vai tad ne vairāk mums? Bet mēs šās tiesības neesam lietājuši, mēs visu panesam, lai Kristus evaņģēlijam nerastos kavēkļi ceļā.

13. Vai nezināt, ka tie, kas kalpo svētnīcā, pārtiek no svētnīcas, un kas apkalpo altāri, saņem savu daļu no altāra?

14. Tāpat arī tas Kungs ir noteicis evaņģēlija sludinātājiem pārtikt no evaņģēlija.

15. Bet es to visu neesmu izlietājis. Un es jums to nerakstu, lai to attiecinātu uz mani. Es gribu labāk mirt; to, ar ko es lepojos, man neviens neatņems.

16. Jo, kad es sludinu evaņģēliju, tad man nav ko lepoties; jo man tas jādara. Vai man, ja es nesludinātu evaņģēliju!

17. Jo, ja es to labprātīgi daru, tad man ir alga; bet ja uz pavēli, tad esmu tikai amata izpildītājs.

18. Kas tad ir mana alga? Ka es sludinu evaņģēliju bez maksas un nelietāju savas tiesības, ko man dod evaņģēlija sludināšana.

19. Jo, nebūdams atkarīgs ne no viena, es brīvprātīgi paliku visiem par kalpu, lai pēc iespējas daudzus mantotu.

20. Jūdiem esmu tapis kā jūds, lai mantotu jūdus; tiem, kas zem bauslības, esmu tapis kā tāds, kas stāv zem bauslības, pats nebūdams zem bauslības, lai mantotu tos, kas stāv zem bauslības.

21. Tiem, kas bez bauslības, esmu tapis kā tāds, kas bez bauslības, kaut patiesībā nebūdams bez Dieva bauslības, bet stāvēdams Kristus bauslībā, lai mantotu tos, kas bez bauslības.

22. Vājajiem esmu tapis kā vājš, lai mantotu vājos; visiem esmu tapis viss, lai katrā gadījumā kādus izglābtu.

23. Bet to visu es daru evaņģēlija dēļ, lai man būtu daļa pie tā.

24. Vai nezināt, ka skrējēji stadionā gan visi skrien, bet tikai viens dabū goda algu. Skrieniet tā, ka jūs to dabūjat.

25. Kas piedalās sacīkstēs, tas ir visādi atturīgs, —viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu.

26. Tā tad es skrienu ne kā uz ko nezināmu, es cīnos, ne kā gaisu sizdams.

27. Bet es norūdu un kalpmu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams.