1. Ķēniņu 12 LG8

1. Un Rehabeāms nogāja uz Šehemi, jo viss Israēls bija nācis uz Šehemi, viņu celt par ķēniņu.

2. Un Jerobeams, Nebata dēls, (to) dzirdēja vēl būdams Ēģiptes zemē, (jo viņš no ķēniņa Salamana bija bēdzis un dzīvoja Ēģiptes zemē).

3. Tad tie nosūtīja un viņu aicināja. Un Jerobeams un visa Israēla draudze nāca un runāja ar Rehabeāmu un sacīja:

4. Tavs tēvs mums ir uzspiedis grūtu jūgu; atvieglini nu grūto kalpošanu un smago jūgu, ko tavs tēvs mums uzlicis, tad mēs tev gribam kalpot.

5. Bet viņš uz tiem sacīja: noejat līdz parītam, tad atnākat atkal pie manis. Un ļaudis aizgāja.

6. Un ķēniņš Rehabeāms prasīja padomu no vecajiem, kas viņa tēva Salamana priekšā bija stāvējuši, kad tas vēl dzīvoja, un viņš sacīja: Kādu padomu jūs dodat, kā šiem ļaudīm būs atbildēt?

7. Un tie uz viņu runāja un sacīja: ja tu šodien šiem ļaudīm iztiksi un tiem darīsi pa prātam un tos paklausīsi un labus vārdus uz tiem runāsi, tad tie tev būs par kalpiem visu mūžu.

8. Bet viņš atmeta vecaju padomu, ko tie viņam bija devuši, un prasīja padomu no tiem jaunajiem, kas ar viņu bija uzauguši un viņa priekšā stāvēja.

9. Un viņš uz tiem sacīja: kādu padomu jūs dodat, kā lai atbildam šiem ļaudīm, kas uz mani runājuši un sacījuši: atvieglini jūgu, ko tavs tēvs mums uzlicis?

10. Un jaunie, kas ar viņu bija uzauguši, uz to runāja un sacīja: tā tev būs sacīt uz tiem ļaudīm, kas uz tevi runājuši un sacījuši: tavs tēvs mūsu jūgu grūtu darījis, tad atvieglini tu to mums, - tā tev uz tiem būs sacīt: mans mazais pirksts resnāks nekā mana tēva gurni.

11. Ja nu mans tēvs jums uzlicis grūtu jūgu, tad es jūgu jums padarīšu vēl grūtāku. Mans tēvs jūs pārmācījis ar pātagām, bet es jūs pārmācīšu ar skorpioniem.

12. Un trešajā dienā Jerobeams un visi ļaudis nāca pie Rehabeāma, kā ķēniņš bija runājis un sacījis: atnākat atkal pie manis trešajā dienā.

13. Un ķēniņš tiem ļaudīm atbildēja bargi, jo viņš atmeta vecaju padomu, ko tie viņam bija devuši.

14. Un viņš uz tiem runāja pēc jauno padoma sacīdams: mans tēvs jūsu jūgu ir darījis grūtu, bet es jums to darīšu vēl grūtāku. Mans tēvs jūs pārmācījis ar pātagām, bet es jūs pārmācīšu ar skorpioniem.

15. Un ķēniņš neklausīja ļaudis, jo tā tas bija no Tā Kunga nolikts, ka notiktu pēc tā vārda, ko Tas Kungs bija runājis caur Ahiju no Šīlo uz Jerobeamu, Nebata dēlu.

16. Kad nu viss Israēls redzēja, ka ķēniņš viņiem neklausīja, tad ļaudis ķēniņam atkal atbildēja un sacīja: kāda daļa mums ir ar Dāvidu? Mums nav īpašuma pie Isajus dēla. Israēl, ej savos dzīvokļos; Rūpējies nu par savu namu, Dāvid! Tā Israēls gāja uz saviem dzīvokļiem.

17. Bet tik pār Israēla bērniem, kas dzīvoja Jūda pilsētās, Rehabeāms bija ķēniņš.

18. Tad ķēniņš Rehabeāms sūtīja Hadoramu, kas bija strādnieku uzraugs, bet viss Israēls to nomētāja akmeņiem, ka tas nomira; Bet ķēniņš Rehabeāms kāpa steigšus ratos, bēgt uz Jeruzālemi.

19. Tā Israēls atkrita no Dāvida nama līdz šai dienai.

20. Un kad viss Israēls dzirdēja, ka Jerobeams bija pārnācis, tad tie sūtīja un viņu aicināja uz sapulci un cēla par ķēniņu pār visu Israēli. Neviens neturējās pie Dāvida nama, kā Jūda cilts vien.

21. Kad nu Rehabeāms nonāca Jeruzālemē, tad viņš sapulcēja visu Jūda namu un Benjamina cilti, simts un astoņdesmit tūkstoš izlasītus kara vīrus, karot ar Israēla namu, valstību atkal vest pie Rehabeāma, Salamana dēla.

22. Bet Dieva vārds notika uz Šemaju, Dieva vīru, tā:

23. Runā uz Rehabeāmu, Salamana dēlu, Jūda ķēniņu, un uz visiem Jūda un Benjamina bērniem un uz citiem ļaudīm un saki:

24. Tā saka Tas Kungs: jums nebūs celties un karā iet pret saviem brāļiem, Israēla bērniem; griežaties atpakaļ, ikkatrs savā namā, jo šī lieta caur Mani notikusi. Un tie klausīja Tā Kunga vārdam un griezās atpakaļ un aizgāja pēc Tā Kunga vārda.

25. Un Jerobeams uztaisīja Šehemi Efraīma kalnos un tur dzīvoja, un izgāja no turienes un uztaisīja Penuēlu.

26. Un Jerobeams domāja savā sirdī: nu tā valstība atkal nāks pie Dāvida nama;

27. Ja šie ļaudis ies uz Jeruzālemi upurēt Tā Kunga namā, tad šo ļaužu sirds atkal griezīsies pie sava kunga, pie Rehabeāma, Jūda ķēniņa, un tie mani nokaus un griezīsies atkal pie Rehabeāma, Jūda ķēniņa.

28. Tāpēc ķēniņš aprunājās un taisīja divus zelta tēlus, un sacīja uz ļaudīm: jums par daudz, iet uz Jeruzālemi, redzi, šeit ir tavi dievi, Israēl, kas tevi no Ēģiptes zemes izveduši.

29. Un viņš lika vienu Bētelē un otru Danā.

30. Un tas bija par apgrēcību; jo tie ļaudis gāja gan pie viena, gan pie otra līdz Danam.

31. Viņš taisīja arī kalna altāra namu un iecēla priesterus no visādiem ļaudīm, kas nebija no Levija bērniem.

32. Un Jerobeams turēja svētkus astotā mēnesī piecpadsmitā mēneša dienā, tāpat kā svētkus, kas Jūdā bija, un upurēja uz tā altāra. Tā viņš Bētelē darīja, teļiem upurēdams, ko viņš bija taisījis; viņš iecēla arīdzan Bētelē priesterus pie kalna altāriem, ko viņš bija taisījis.

33. Un viņš upurēja uz altāra, ko viņš Bētelē bija taisījis, piecpadsmitā mēneša dienā, astotā mēnesī, ko viņš pats bija izdomājis; tā viņš Israēla bērniem iecēla svētkus un upurēja uz altāra kvēpinādams.