1. Ķēniņu 14 NLB
1. Tajā laikā saslima Jārobāma dēls Abija,
2. un Jārobāms sacīja savai sievai: “Celies, pārģērbies, lai neviens nezina, ka tu esi Jārobāma sieva, un ej uz Šīlo – tur ir pravietis Ahija, kurš man teica, ka es būšu ķēniņš šai tautai.
3. Ņem desmit maizes, cepumus un medus trauku un ej pie viņa – viņš tev pateiks, kas būs ar puisēnu.”
4. Un Jārobāma sieva tā darīja – viņa cēlās, gāja uz Šīlo un iegāja Ahijas namā, bet Ahija bija neredzīgs – viņa acis bija satumsušas vecuma dēļ.
5. Un Kungs sacīja Ahijam: “Redzi, Jārobāma sieva nāk tev jautāt par savu saslimušo dēlu, tev ar viņu jārunā tā un tā. Un, kad viņa ienāks, tā izliksies par svešinieci.”
6. Ahija dzirdēja viņas soļus, un, kad tā ienāca pa durvīm, viņš sacīja: “Ienāc, Jārobāma sieva, kādēļ tu izliecies par citu? Man tev jāsaka skarbi vārdi.
7. Ej, saki Jārobāmam: tā saka Kungs, Israēla Dievs: tādēļ ka es tevi paaugstināju no tautas vidus un iecēlu par valdnieku savai Israēla tautai,
8. un atrāvu valsti Dāvida namam, un devu tev, bet tu neesi kā mans kalps Dāvids, kurš turēja manus baušļus un sekoja man, darīdams tikai to, kas taisns manās acīs,
9. bet tu esi darījis ļaunāk par visiem, kas bijuši pirms tevis, – tu esi gājis un darinājis sev citus dievus un tēlus, lai mani sadusmotu, un mani tu esi atmetis –
10. redzi, tāpēc ļaunums nāks pār Jārobāma namu! Es iznīdēšu Jārobāmam ikvienu, kas pret mūri mīž – gan saistīto, gan brīvo Israēlā! Es izdedzināšu Jārobāma namu, kā dedzina mēslus, – pavisam!
11. Kas Jārobāmam mirs pilsētā, to suņi rīs! Kas mirs uz lauka, to debesu putni knābās! Tā saka Kungs!
12. Tu dodies uz mājām, bet, tiklīdz tu ieiesi pilsētā, tavs bērns mirs!
13. Viss Israēls viņu apraudās un apbedīs. Viņš Jārobāmam būs vienīgais, kurš nonāks kapā, jo Jārobāma namā tikai viņš ir kaut mazliet tīkams Kungam, Israēla Dievam.
14. Un Kungs iecels sev ķēniņu pār Israēlu, un tas iznīdēs Jārobāma namu. Šī ir tā diena – un kas vēl nāks!?
15. Kungs sitīs Israēlu un locīs to kā niedri ūdenī, un izraus Israēlu no šīs labās zemes, kuru devis viņu tēviem, un izkaisīs viņus aiz upes, jo tie darinājuši sev ašēras un sadusmojuši Kungu.
16. Viņš atmetīs Israēlu Jārobāma grēku dēļ, jo tas grēkojis un licis grēkot Israēlam.”
17. Tad Jārobāma sieva cēlās un atgriezās Tircā. Kad viņa pārkāpa nama slieksni, puisēns nomira.
Jārobāma nāve18. Viņu apbedīja un apraudāja viss Israēls, kā Kungs bija sacījis caur savu kalpu pravieti Ahiju.
19. Un pārējie Jārobāma darbi – kā viņš karoja, kā viņš valdīja, redzi, tie ir uzrakstīti Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
20. Jārobāms valdīja divdesmit divus gadus, tad viņš apgūlās pie tēviem, un viņa dēls Nādābs valdīja pēc viņa.
21. Bet Jūdā valdīja Sālamana dēls Rehabeāms. Kad Rehabeāms sāka valdīt, viņam bija četrdesmit viens gads, un viņš valdīja septiņpadsmit gadus Jeruzālemē – pilsētā, kuru Kungs bija izvēlējies no visām Israēla ciltīm, lai tur mājotu viņa vārds. Viņa mātes vārds bija Naama, amoniete.
22. Jūdas ļaudis darīja to, kas ļauns Kunga acīs, tie aizvainoja viņu vēl vairāk nekā to tēvi ar saviem grēku darbiem.
23. Viņi cēla arī tempļus augstienēs un elku stabus un ašēras uz katra augstāka pakalna un zem katra zaļojoša koka,
24. un viņu zemē bija arī tempļa prostitūtas. Ļaudis darīja preteklības tāpat kā tautas, ko Kungs izdzina Israēla dēlu priekšā.
25. Ķēniņa Rehabeāma piektajā gadā Ēģiptes ķēniņš Šīšaks nāca pret Jeruzālemi.
26. Viņš ņēma Kunga nama dārgumus un ķēniņa nama dārgumus, paņēma visu – viņš paņēma arī visus zelta vairogus, ko bija darinājis Sālamans.
27. Taču ķēniņš Rehabeāms to vietā darināja vara vairogus un deva tos sardzes virsniekiem, kas apsargāja ķēniņa nama durvis.
28. Katru reizi, kad ķēniņš gāja Kunga namā, sardze tos ņēma un pēc tam nesa atpakaļ uz sardzes istabu.
29. Un citi Rehabeāma darbi, viss, ko viņš darīja, – vai tad par to nav rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā?
30. Starp Rehabeāmu un Jārobāmu visu laiku bija karš.
31. Rehabeāms apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja pie tēviem Dāvida pilsētā. Viņa mātes vārds bija Naama, amoniete, un viņa dēls Abījāms sāka valdīt pēc viņa.