1. Ķēniņu 21 LG8

1. Un pēc tam notikās, ka jezreēlietim Nabotam bija vīna dārzs Jezreēlē, sānis Ahaba, Samarijas ķēniņa, pilij.

2. Un Ahabs runāja ar Nabotu sacīdams: dod man savu vīna dārzu, man par sakņu dārzu, jo tas ir tuvu pie mana nama, un es tev viņa vietā došu labāku vīna dārzu, nekā tas ir; vai ja tev patīk, es tev par to maksāšu ar naudu.

3. Bet Nabots sacīja uz Ahabu: lai Tas Kungs mani pasargā, ka es tev atdotu savu tēvu mantojumu.

4. Tad Ahabs saīdzis un dusmīgs nāca mājās vārda dēļ, ko jezreēlietis Nabots uz viņu bija runājis sacīdams: es tev nedošu savu tēvu mantojumu. Un viņš metās gultā, apgriezās uz otru pusi un neēda maizes.

5. Tad Izebele, viņa sieva, pie tā nāca un ar to runāja: par ko tavs prāts tāds saīdzis un tu maizes neēdi?

6. Un viņš uz to sacīja: es runāju ar jezreēlietis Nabotu un uz to sacīju: dod man savu vīna dārzu par naudu, vai ja tu gribi, es tev došu citu vīna dārzu vietā. Bet tas sacīja: es tev nedošu savu vīna dārzu.

7. Tad Izebele, viņa sieva, uz to sacīja: “Tu, vai tāda tava valdīšana pār Israēli? Celies, ēd maizi, un lai tava sirds ir mierā! Es tev dabūšu jezreēlieša Nabota vīna dārzu.”

8. Un tā rakstīja vēstules Ahaba vārdā un tās aizīmogoja ar viņa gredzenu, un sūtīja vēstules pie vecajiem un pie cienīgiem viņa pilsētā, kas pie Nabota dzīvoja.

9. Un tā rakstīja vēstulēs šos vārdus: izsauciet gavēni un sēdinājiet Nabotu augstā vietā ļaužu priekšā.

10. Un stādiet tam pretim divus netiklus vīrus, kas pret viņu dod liecību un saka: tu Dievu un ķēniņu esi zaimojis, un izvediet to un nomētājiet to akmeņiem, ka tas mirst.

11. Un viņa pilsētas vīri, vecaji un cienīgie, kas viņa pilsētā dzīvoja, darīja, kā Izebele tiem bija sacījusi, kā vēstulēs bija rakstīts, ko viņa tiem bija sūtījusi.

12. Un tie izsauca gavēni un sēdināja Nabotu ļaužu priekšā.

13. Tad divi netikli vīri nāca un stājās viņa priekšā, un netiklie vīri deva liecību pret Nabotu ļaužu priekšā un sacīja: “Nabots Dievu un ķēniņu zaimojis.” Un tie to izveda no pilsētas ārā un to nomētāja akmeņiem, ka tas mira.

14. Tad tie sūtīja pie Izebeles un lika sacīt: Nabots akmeņiem nomētāts un miris.

15. Kad nu Izebele dzirdēja, ka Nabots akmeņiem bija nomētāts un miris, tad Izebele sacīja uz Ahabu: “Celies, ņem jezreēlieša Nabota vīna dārzu, ko viņš tev liedzies dot par naudu, jo Nabots nav vairs dzīvs, bet miris.”

16. Kad nu Ahabs dzirdēja, ka Nabots bija miris, tad Ahabs cēlās, noiet uz jezreēlieša Nabota vīna dārzu, to paņemt.

17. Tad Tā Kunga vārds notika uz Eliju no Tisbes tā:

18. “Celies, ej Ahabam, Israēla ķēniņam, pretī, kas ir Samarijā, redzi, viņš ir Nabota vīna dārzā, turp viņš ir nogājis, to paņemt.

19. Un runā uz viņu un saki: tā saka Tas Kungs: vai tu neesi nokāvis un arī paņēmis? Tad tev uz viņu tā būs runāt un sacīt: tā saka Tas Kungs: vietā, kur suņi laizījuši Nabota asinis, tur suņi arī laizīs tavas asinis, tiešām tavas.”

20. Tad Ahabs sacīja uz Eliju: “Vai tu, mans ienaidnieks, mani esi atradis?” Un tas sacīja: “Es tevi esmu atradis, tāpēc ka tu sevi esi pārdevis, ļaunu darīt Tā Kunga acīs.

21. Redzi, Es vedīšu nelaimi pār tevi un atmetīšu tavus pēcnācējus un izdeldēšu no Ahaba ikvienu, kas pie sienas mīž, saistīto un brīvo Israēlā.

22. Un Es darīšu tavu namu tāpat kā Jerobeama, Nebata dēla, namu, un kā Baešas, Ahijas dēla, namu, tās kaitināšanas dēļ, ar ko tu Mani esi kaitinājis un ka tu Israēli esi pavedis uz grēkiem.

23. Un par Izebeli Tas Kungs arī runāja un sacīja: “Suņiem Izebeli būs ēst pie Jezreēles mūriem.”

24. Kas no Ahaba mirst pilsētā, to ēdīs suņi, un kas mirst laukā, to ēdīs putni apakš debess.”

25. (Tāds kā Ahabs neviens nav bijis, kas sevi bija pārdevis, ļaunu darīt Tā Kunga acīs, jo viņa sieva viņu tā paveda.

26. Un viņš darīja daudz negantības, sekodams elkadieviem, tā kā bija darījuši Amorieši, ko Tas Kungs bija izdzinis Israēla bērnu priekšā.)

27. Kad nu Ahabs šos vārdus dzirdēja, tad viņš saplēsa savas drēbes un uzvilka maisu uz savu miesu un gavēja un gulēja maisā un staigāja apkārt klusu.

28. Un Tā Kunga vārds notika uz Eliju no Tisbes un sacīja:

29. “Vai tu neesi redzējis, kā Ahabs Manā priekšā pazemojies? Tāpēc nu, ka tas Manā priekšā pazemojies, tad Es nelaimi nevedīšu pār to viņa dienās; viņa dēla dienās Es vedīšu nelaimi pār viņa namu.”