1. Ķēniņu 5 LG8
1. Un Hirams, Tirus ķēniņš, sūtīja savus kalpus pie Salamana. (Jo viņš bija dzirdējis, ka šo bija par ķēniņu svaidījuši viņa tēva vietā.) Jo Hirams Dāvidam bija draugs bijis visu mūžu.
2. Un Salamans sūtīja pie Hirama un sacīja:
3. Tu zini, ka mans tēvs Dāvids nevarēja namu uztaisīt Tā Kunga, sava Dieva, vārdam, karu dēļ, kas viņam bija visapkārt, tiekams Tas Kungs tos lika apakš viņa kājām.
4. Un nu Tas Kungs, mans Dievs, man devis mieru visapkārt, ka nav neviena pretinieka nedz cita ļauna kavēkļa.
5. Un redzi, es domāju uztaisīt namu Tā Kunga, sava Dieva, vārdam, itin kā Tas Kungs uz manu tēvu Dāvidu runājis un sacījis: tavs dēls, ko Es tavā vietā sēdināšu uz tavu goda krēslu, tas uztaisīs namu Manam vārdam.
6. Tad nu pavēli, ka man cērt ciedru kokus no Libānus, un mani kalpi būs ar taviem kalpiem, un algu taviem kalpiem es tev došu, tā kā tu saki; jo tu zini, ka pie mums neviena nav, kas kokus tā māk cirst kā Sidonieši.
7. Un notikās, kad Hirams Salamana vārdus dzirdēja, tad viņš ļoti priecājās un sacīja: slavēts lai ir Tas Kungs šodien, kas Dāvidam gudru dēlu devis pār šo lielo tautu.
8. Un Hirams sūtīja pie Salamana un sacīja: es esmu dzirdējis, par ko tu pie manis sūtījis. Es darīšu visu tavu prātu ar ciedru kokiem un priedēm.
9. Maniem kalpiem tos no Libānus būs novest jūrmalā, un es tos vedīšu ar plostiem pa jūru uz vietu, ko tu man noteiksi, un es tos tur atraisīšu, ka tu tos vari aizvest. Tu arī darīsi manu prātu un dosi maizi manam namam.
10. Tā Hirams Salamanam deva ciedru kokus un priedes, kā viņš pats gribēja.
11. Un Salamans Hiramam deva divdesmit tūkstoš koru kviešu maizei viņa namam un divdesmit koru sagrūstas eļļas. To Salamans Hiramam deva ik gadus.
12. Un Tas Kungs Salamanam deva gudrību, itin kā tam bija runājis. Un starp Hiramu un Salamanu bija miers, un tie abi derēja derību.
13. Un ķēniņš Salamans uzlika darba klausību visam Israēlim, un darbinieku bija trīsdesmit tūkstoš vīri.
14. Un viņš tos sūtīja uz Libānu, pa desmit tūkstošiem ik mēnešus pēc kārtas; vienu mēnesi tie bija Libānā un divus mēnešus tie bija mājās, un Adonirams bija uzraugs pār šiem darbiniekiem.
15. Un Salamanam bija septiņdesmit tūkstoš nastu nesēji un astoņdesmit tūkstoš akmens cirtēji uz kalna,
16. Bez Salamana virsuzraugiem, kas pār šo darbu bija iecelti; to bija trīs tūkstoš un trīssimt, kas uzraudzīja ļaudis, kas darbu darīja.
17. Un ķēniņš pavēlēja, lauzt lielus akmeņus, dārgus akmeņus, apcirstus akmeņus, namam likt pamatu.
18. Un Salamana amatnieki un Hirama amatnieki un Ģiblieši tos apcirta un apstrādāja kokus un akmeņus, namu uztaisīt.