1. Pētera 2 LTV1965

1. Tad nu, atmetuši visu ļaunprātību un visu viltu, liekulību un skaudību, kā arī visas mēlnesības,

2. Kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti,

3. Ja jūs esat baudījuši, ka tas Kungs ir labs.

4. Ejiet pie viņa kā pie dzīva akmens, kas gan cilvēku atmests, bet Dievam izredzēts un dārgs.

5. Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus, kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu,

6. Jo ir rakstīts: „Redzi, es lieku Ciānā izredzētu dārgu stūj-a akmeni, un kas tic uz viņu, nepaliks kaunā.“

7. Tad nu jums, kas ticat, dārgs ieguvums, bet neticīgiem: akmens, ko nama cēlēji atmetuši, tas ir tapis par stūja akmeni, un ir akmens, pār kuru krīt, un klints, pie kuras piedauzās.

8. Tiem tas ir par piedauzību, kas neklausa vārdam, kam tic ari ir nolemti.

9. Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā,

10. Jūs, kas citkārt nebijāt tauta, bet tagad Dieva tauta, kas nebijāt apžēloti, bet tagad esat apžēloti.

11. Mīļotie, es jūs pamācu kā piedzīvotājus un svešniekus atturēties no miesas kārībām, kas karo pret dvēseli,

12. Dzīvojiet krietni (godīgi) pagānu starpā, lai tie, kas jūs aprunā kā ļaundarus, redzētu jūsu labos darbus un pagodinātu Dievu piemeklēšanas dienā.

13. Esiet paklausīgi ikkatrai cilvēku starpā ieceltai kārtībai tā Kunga dēļ,

14. Ir valdniekam, kas ir pār visiem, ir pārvaldniekiem kā tādiem, kas viņa sūtīti, lai sodītu ļaundapus, bet atalgotu tos, kas dara labu.

15. Jo tāda ir Dieva griba, ka jūs labu darot, apklusinātu neprātīgu cilvēku nezināšanu

16. Kā svabadi, bet ne kā tādi, kam svabadiba būtu kā ļaunuma apsegs, bet kā Dieva kalpi.

17. Turiet visus godā, mīliet brāļu saimi, bīstaities Dievu, godājiet valdnieku.

18. Kalpi, paklausiet saviem kungiem visā bijībā, nevien labajiem un lēnajiem, bet arī ļaunajiem.

19. Jo tā ir žēlastība, ja kāds savas dievapziņas dēļ panes bēdas, netaisnību ciezdams.

20. Jo kāda slava jums būs, ja jūs panesīsit sitienus pārkāpumu dēļ? Bet ja jūs labu darīdami cietīsit pārestības un tās panesīsit, tas Dievam labi patīk.

21. Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu viņa pēdām.

22. Tas grēku nedarīja, nedz arī atrada viltu viņa mutē;

23. Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, ciezdams nedraudēja, bet at-stāja visu tam, kas spriež taisnu tiesu.

24. Viņš uznesa mūsu grēkus savā miesā pie staba, lai mēs grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar viņa brūcēm jūs esat dziedināti.

25. Jo jūs maldījāties kā avis, bet tagad jūs esat atgriezti pie sava dvēseļu gana un sarga.