1. Samuēla 1 LG8

1. Un viens vīrs bija no Ramatajim-Cofim, no Efraīma kalniem, Elkanus vārdā, Jerohama dēls, tas bija Elihus dēls, tas Tohus dēls, tas Cufa dēls, no Efraīma cilts.

2. Šim bija divas sievas, vienai bija vārds Anna, un otras vārds bija Pennina, un Penninai bija bērni, bet Annai bērnu nebija.

3. Un šis vīrs nogāja ik gadus no savas pilsētas, Dievu pielūgt un upurēt Tam Kungam Cebaot Šīlo. Un tur bija divi Ēļa dēli, Hofnus un Pinehas, Tam Kungam par priesteriem.

4. Un dienā, kad Elkanus upurēja, viņš savai sievai Penninai un visiem viņas dēliem un meitām deva daļas.

5. Bet Annai viņš deva divkārtīgu daļu, jo viņš Annu mīlēja, bet Tas Kungs viņas miesas bija aizslēdzis.

6. Un viņas pretiniece viņu daudz apbēdināja un skumdināja kaitinādama, tādēļ ka Tas Kungs viņas miesas bija aizslēdzis.

7. Un tā viņš darīja ik gadus, kad viņa nogāja Tā Kunga namā. Un šī viņu skumdināja, ka viņa raudāja un neēda.

8. Tad Elkanus, viņas vīrs, uz viņu sacīja: Anna, kāpēc tu raudi? Un kāpēc tu neēdi? Un kāpēc tava sirds noskumusi? Vai es tev neesmu labāks nekā desmit dēli?

9. Tad Anna cēlās, kad bija ēdusi un dzērusi Šīlo. Un Ēlis, priesteris, sēdēja uz krēsla pie stenderes Tā Kunga namā.

10. Un viņas sirds dziļumā bija noskumusi un pielūdza To Kungu un raudāja gauži.

11. Un viņa solīja solījumu un sacīja: Kungs Cebaot, ja Tu Savas kalpones bēdas uzlūkosi un mani pieminēsi un Savu kalponi neaizmirsīsi un dosi Savai kalponei dēlu, tad es to Tam Kungam došu visu viņa mūžu, un dzenamam nazim nebūs nākt uz viņa galvu.

12. Un kad viņa ilgi lūdza Tā Kunga priekšā, tad Ēlis viņas mutes (kustēšanu) lika vērā.

13. Jo Anna runāja savā sirdī un viņas lūpas tikai kustējās, bet viņas balss netapa dzirdēta, tāpēc Ēlim šķita, viņu esam piedzērušu.

14. Un Ēlis uz to sacīja: cik ilgi tu būsi piedzērusi? Lai tavs vīns no tevis atstājās.

15. Bet Anna atbildēja un sacīja: nē, mans kungs, es esmu sieva ar bēdīgu sirdi, es neesmu ne vīna nedz stipra dzēriena dzērusi, bet savu sirdi esmu izgāzusi Tā Kunga priekšā.

16. Neturi savu kalponi par tādu negodīgu sievu, jo es līdz šim esmu runājusi aiz lielām sirds nopūtām un bēdām.

17. Tad Ēlis atbildēja un sacīja: ej ar mieru, lai Israēla Dievs tev dod tavu lūgumu, ko tu no Viņa lūgusi.

18. Un viņa sacīja: lai tava kalpone žēlastību atrod tavās acīs. Tad sieva nogāja savu ceļu un ēda un viņas vaigs vairs neraudzījās tik noskumis.

19. Un tie cēlās rītā agri un pielūdza Tā Kunga priekšā un griezās atpakaļ un nāca savā namā Rāmatā. Un Elkanus atzina Annu, savu sievu, un Tas Kungs viņu pieminēja.

20. Un pēc kāda laika Anna tapa grūta un dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Samuēls, jo (viņa sacīja) es no Tā Kunga to esmu izlūgusies.

21. Kad nu vīrs, Elkanus, ar visu savu namu aizgāja, Tam Kungam upurēt gadskārtējo upuri un savu solījumu,

22. Tad Anna negāja līdz, bet sacīja uz savu vīru: kad puisītis būs atšķirts, tad es viņu vedīšu, lai viņš rādās Tā Kunga priekšā un tur paliek mūžam.

23. Un Elkanus, viņas vīrs, uz to sacīja: dari, kā tev patīk, paliec šeitan, tiekams tu viņu būsi atšķīrusi; bet Tas Kungs lai piepilda Savu vārdu. Tā viņa sieva palika un zīdīja savu dēlu, tiekams viņa to atšķīra.

24. Un kad viņa to bija atšķīrusi, tad viņa to veda sev līdz ar trim vēršiem un vienu ēfu miltu un vienu trauciņu ar vīnu, un noveda Tā Kunga namā uz Šīlo; un zēns bija vēl jauns.

25. Un tie nokāva vērsi un pieveda zēnu pie Ēlis.

26. Un tā sacīja: mans kungs, tik tiešām kā tava dvēsele dzīvo, mans kungs, es esmu tā sieva, kas šeitan pie tevis stāvēja, To Kungu lūgdama.

27. Es par šo bērnu esmu lūgusi, un Tas Kungs man devis manu lūgumu, ko es no Viņa esmu lūgusi.

28. Tādēļ es to arī Tam Kungam kā izlūgtu esmu nodevusi visu mūžu, kamēr tas dzīvos, - viņš ir no Tā Kunga izlūgts. Un tie tur pielūdza To Kungu.