1. Samuēla 13 NLB
1. Sauls bija gadus vecs un valdīja kā ķēniņš un divus gadus pār Israēlu.
2. Sauls izraudzījās sev no Israēla trīs tūkstošus. Divi tūkstoši bija ar Saulu Mihmāsā un Bēteles kalnā, un tūkstotis bija ar Jonatānu Benjāmina Gibā. Pārējos ļaudis viņš atlaida uz savām teltīm.
3. Jonatāns sakāva filistiešu sardzi Gebā, un filistieši to uzzināja. Tad Sauls pūta ragu visā zemē, sacīdams: “Lai ebreji dzird!”
4. Un viss Israēls dzirdēja: “Sauls ir sakāvis filistiešu sardzi! Nu gan filistieši nīdīs Israēlu!” Tad tautu sauca sekot Saulam uz Gilgālu.
5. Filistieši sapulcēja karam pret Israēlu trīsdesmit tūkstošus kararatu, sešus tūkstošus jātnieku un tik daudz ļaužu kā smilšu jūras krastā. Tie devās augšup un apmetās Mihmāsā pretī Bēt-Āvenai.
6. Kad Israēla vīri redzēja, ka tie ir sprukās un tautai gals klāt, ļaudis slēpās alās, brikšņos, klintīs, pagrabos un bedrēs.
7. Ebreji pārcēlās pār Jardānu uz Gāda zemi un Gileādu. Bet Sauls aizvien bija Gilgālā, un visa tauta drebēdama viņam sekoja.
8. Viņš gaidīja septiņas dienas līdz Samuēla noteiktajam laikam, bet Samuēls nenāca uz Gilgālu, un ļaudis, kas bija pie Saula, sāka izklīst.
9. Tad Sauls teica: “Atvediet man sadedzināmo upuri un miera upuri!” Un viņš pienesa sadedzināmo upuri.
10. Tiklīdz viņš bija upurējis sadedzināmo upuri, redzi, nāca Samuēls, un Sauls izgāja pretī viņu sveikt.
11. Samuēls teica: “Ko tu esi izdarījis?!” Sauls sacīja: “Kad es redzēju, ka ļaudis, kas palikuši pie manis, sāk izklīst, bet tu noteiktajā laikā neesi atnācis un filistieši jau pulcējas Mihmāsā,
12. es nodomāju: tagad filistieši nāks lejā pret mani uz Gilgālu, bet es neesmu izlūdzies, lai Kungs mani uzlūko. Tad es saņēmos un pienesu sadedzināmo upuri.”
13. Samuēls teica Saulam: “Tu darīji muļķīgi! Tu neturēji Kunga, sava Dieva, pavēli, ko viņš tev devis! Tagad Kungs būtu dibinājis tavu valdīšanu Israēlā uz mūžiem,
Israēls bez ieročiem14. bet nu tava valdīšana nepastāvēs. Kungs ir izmeklējis vīru pēc savas patikas, un Kungs viņu ir iecēlis par valdnieku savai tautai, jo tu nepildīji Kunga pavēli.”
15. Samuēls cēlās un devās no Gilgālas augšup uz Benjāmina Gibu. Sauls uzlūkoja ļaudis, kas atradās pie viņa, to bija ap seši simti vīru.
16. Tad Sauls, viņa dēls Jonatāns un ļaudis, kas bija pie viņiem, apmetās Gebā, kamēr filistieši bija uzslējuši nometni Mihmāsā.
17. Sirotāji iznāca no filistiešu nometnes trīs pulkos. Viens pulks nogriezās uz Ofras pusi, uz Šuāla zemi.
18. Otrs pulks devās uz Bēt-Horonas pusi, un trešais pulks virzījās uz robežu, kas pār Ceboīmas ieleju pret tuksnesi.
19. Visā Israēla zemē nebija neviena kalēja, jo filistieši teica: “Lai ebreji sev netaisa ne zobenu, ne šķēpu.”
20. Tādēļ visi israēlieši gāja lejā pie filistiešiem asināt savus arklus, kapļus, cirvjus un lemešus;
21. maksa bija pīms par lemesi, par kapli, par dakšām, par cirvi un par dzenuļa piestiprināšanu.
22. Tāpēc kaujas dienā nevienam no ļaudīm, kas bija kopā ar Saulu un Jonatānu, nebija ne zobena, ne šķēpa – tie bija tikai Saulam un viņa dēlam Jonatānam.
23. Bet filistieši izlika sardzi Mihmāsas pārejā.