1. Samuēla 16 LTV1965
1. Un tas Kungs sacīja Samuēlam: „Cik ilgi tu būsi noskumis par Sauļu, ka Es esmu to atmetis, lai viņš vairs ilgāk nebūtu ķēniņš pār Israēlu? Pildi savu ragu ar eļļu un sataisies ceļam; Es tevi sūtīšu pie Isaja, šī betlēmieša, jo no viņa dēliem Es esmu izraudzījis sev ķēniņu.“
2. Bet Samuēls sacīja: „Kā es varu iet? Tiklīdz kā Sauls to dzirdēs, tā viņš mani nokaus!“ Tad tas Kungs sacīja: „Ņem sev līdzi jaunu teli no liellopiem un saki: Es esmu nācis nest kaujamo upuri tam Kungam.
3. Un ielūdz arī Isaju upupa mielastā, tad Es tev darīšu zināmu, kas tev būs jādara, jo tev būs jāsvaida tas, kuru Es tev norādīšu.“
4. Un Samuēls tā darīja, kā tas Kungs bija viņam sacījis, un nogāja uz Betlēmi. Tad viņam pretī nāca pilsētas vecaji, aiz bailēm trīcēdami un jautādami: „Vai tu nāc mierīgos nolūkos?“
5. Un viņš atbildēja: „Miera labad gan! Es esmu atnācis, lai tam Kungam nestu kaujamo upuri; šķīstieties un visi piedalieties kopā ar mani kaujamā upura mielastā.“ Un viņš svētīja Isaju un viņa dēlus un ielūdza viņus upura mielastā.
6. Un notika, kad viņi bija atnākuši, tad viņš uzlūkoja Ēliābu un domāja: „Tiešām, šis gan būs tas, kas tā Kunga priekšā ir Viņa svaidītais.“
7. Bet tas Kungs sacīja Samuēlam: „Neskaties uz viņa ārējo izskatu nedz uz viņa garumu, nedz uz viņa augumu: viņu Es neesmu izraudzījis, jo Dievs neskatās tā, kā redz cilvēki; cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet tas Kungs uzlūko sirdi.“
8. Tad Isajs pieaicināja Abinadabu un lika tam iet Samuēla priekšā; bet viņš sacīja: „Arī viņu tas Kungs nav izredzējis.“
9. Tad Isajs lika Šamam priekšā nākt. Bet viņš sacīja: „Arī viņu tas Kungs nav izredzējis.“
10. Un tā Isajs izvadāja Samuēla priekšā savus septiņus dēlus, bet Samuēls sacīja: „No šiem tas Kungs nav nevienu izredzējis.“
11. Tad Samuēls jautāja īsajam: „Vai visi jaunekļi ir še bijuši?“ Un viņš sacīja: „Vēl tikai ir atlicies pats jaunākais, bet tas ir avju gans.“ Tad Samuēls sacīja īsajam: „Nosūti un liec viņu atvest šurp; mēs neapsēdīsimies, iekams viņš nebūs atnācis.“
12. Tad viņš nosūtīja un lika to atvest. Un tas bija iesārts, ar skaistām acīm un labu stāju. Tad tas Kungs sacīja: „Celies! Svaidi to, jo tas ir viņš!“
13. Tad Samuēls ņēma savu eļļas ragu, un viņš to svaidīja viņa brāļu vidū. Un tā Kunga Gars nāca ar spēku pār Dāvidu, no šīs dienas sākot, un palika arī turpmāk viņā. Un Samuēls cēlās un aizgāja uz Rāmu.
14. Un tā Kunga Gars atstāja Sauļu, un pēkšņi viņam uzbruka ļauns gars, kas bija tā Kunga sūtīts.
15. Tad Saula kalpi viņam sacīja: „Redzi nu, ļauns gars no Dieva tevi tagad tirda.
16. Pavēli tikai, kungs, kādam no saviem kalpiem, kas te tavā priekšā stāv, lai tie sameklē kādu vīru, kas prot koklēt; un kad nu Dieva sūtītais ļaunais gars tevi pārņems, tad lai viņš koklē, un tev paliks labāk.“
17. Tad Sauls sacīja saviem kalpiem: „Sameklējiet man tādu vīru, kas labi prot koklēt, un tad atvediet to pie manis!“
18. Tad kāds no jauniem puišiem sacīja: „Raugi, es esmu ievērojis vienu Isaja dēlu Betlēmē, tas māk jo labi koklēt, tas ir varonīgs jauneklis un karavīrs, pie tam gudrs vārdos un skaists augumā, un tas Kungs ir ar viņu.“
19. Tad Sauls nosūtīja vēstnešus pie Isaja un lika viņam sacīt: „Atsūti pie manis savu dēlu Dāvidu, kas ir pie sīklopiem.“
20. Tad Isajs sakārtoja ēzeli, ņēma maizi un trauku vīna, arī vienu kazlēnu un nosūtīja tos ar savu dēlu Dāvidu Saulam.
21. Tā Dāvids atnāca pie Saula un nostājās tā priekšā; un tas viņu ļoti iemīlēja, tā ka viņš kļuva tam par ieroču nesēju.
22. Un Sauls sūtīja pie Isaja vn lika sacīt: „Lai Dāvids paliek pie manis, jo viņš ir atradis labvēlību manās acīs.“
23. Un notika, ka tiklīdz ļaunais gars no Dieva nāca pār Sauļu, tad Dāvids ņēma kokli un koklēja; tad Sauls atspirga, —viņam palika labāk, un ļaunais gars no viņa atstājās.