1. Samuēla 27 LTV1965
1. Un Dāvids pārdomāja savā sirdsprātā: „Taēu kādā dienā man pienāks gals no Saula rokas; nekas man cits neatliek kā steidzīgi glābties fili-stiešu zemē; tad Sauls mitēsies mani meklēt Israēla robežās, un tā es būšu izglābies no viņa rokas.“
2. Tad Dāvids cēlās un pārgāja pāri ar sešsimt vīriem, kūpi bija pie viņa, pie Achiša, Maocha dēla, Gātas ķēniņa.
3. Un Dāvids dzīvoja ar saviem vīriem Gātā pie ķēniņa Achiša, ikviens ar savu ģimeni, un Dāvids ar savām abām sievām, jezreēlieti Ahinoāmu un Abigailu, Nābala atraitni no Karmela.
4. Kad Sauls saņēma ziņu, ka Dāvids aizbēdzis uz Gātu, tad viņš to vairs nemeklēja.
5. Un Dāvids sacīja Achišam: „Ja es esmu labvēlību atradis tavās acīs, tad dodi man vietu kādā no lauku pilsētām, lai tur es tad varētu dzīvot, jo kādēļ tad tavam kalpam būtu jādzīvo ķēniņa pilsētā ar tevi kopā?“
6. Tad Achišs viņam tanī pašā dienā iedeva Ciklagu. Tāpēc Ciklaga pieder Jūdas ķēniņiem līdz šai dienai.
7. Un visa tā laika ilgums, ko Dāvids pavadīja, dzīvodams filistiešu zemē, bija gads un četri mēneši.
8. Un Dāvids devās ar saviem vīriem sirojumos, un viņš uzbruka gešūriešiem un amalekiešiem, jo tie bija, sākot ar seniem laikiem, šīs zemes iedzīvotāji līdz pat Šuras pievārtei un līdz Ēģiptei.
9. Un Dāvids izpostīja visu zemi un neatstāja dzīvus nevienu vīrieti un nevienu sievieti un laupīja sīklopus, vēršus, ēzeļus, kamieļus un drēbes; pēc tam viņš griezās atpakaļ pie Achiša.
10. Un kad Achišs tam jautāja: „Kur jūs bijāt šoreiz ielauzušies?“ Tad Dāvids atbildēja: „Jūdas, jerachmeliešu un keniešu zemēs Negebā, kā nu kuj-u reizi gadījās.“
11. Bet Dāvids neatstāja nedz vīriešus, nedz sievietes pie dzīvības, neļaudams nevienam nonākt uz Gātu, jo viņš domāja: „Lai tie nenes vēstis pret mums, sacīdami: Tā un tā Dāvids mums ir izdarījis, vai tāda un tāda ir bijusi viņa rīcība.“ Un tāds bija viņa paņēmiens visu to laiku, kamēr viņš dzīvoja filistiešu zemē.
12. Un Achišs uzticējās Dāvidam un domāja: „Viņš ir kaut ko ļoti nepatīkamu izdarījis savā tautā Israēlā, tāpēc ka tie viņu ienīst līdz nāvei, un tādēļ viņš būs mans kalps uz mūžīgiem laikiem.“