1. Samuēla 27 NLB

1. Dāvids pie sevis domāja: “Kādu dienu Sauls mani iznīdēs! Vai nebūtu labāk, ja es bēgtu projām uz filistiešu zemi? Tad Saulam zudīs cerība mani atrast Israēla robežās un es būšu izsprucis no viņa rokām.”

2. Dāvids cēlās un kopā ar sešiem simtiem vīru, kas bija pie viņa, devās pāri pie Gatas ķēniņa Ahīša, Māoha dēla.

3. Dāvids un viņa vīri ar ģimenēm apmetās pie Ahīša Gatā – Dāvids ar abām sievām, jizreēlieti Ahīnoamu un karmelieti Abīgailu, Nābāla atraitni.

4. Kad Saulam pastāstīja, ka Dāvids aizbēdzis uz Gatu, viņš to vairs nemeklēja.

5. Dāvids teica Ahīšam: “Ja esmu guvis tavu vēlību, tad lai man ierāda vietu kādā lauku miestā, kur apmesties. Kāpēc lai tavs kalps dzīvotu kopā ar tevi ķēniņu pilsētā?”

6. Tajā pašā dienā Ahīšs atdeva viņam Ciklagu, tāpēc līdz šai dienai Ciklaga pieder Jūdas ķēniņiem.

7. Dāvids nodzīvoja filistiešu zemēs gadu un četrus mēnešus.

8. Un Dāvids ar saviem vīriem devās sirojumos pret gešūriešiem, geraziešiem un amālēkiešiem, kuri izsenis apdzīvoja šo zemi līdz Šūrai – līdz pat Ēģiptes zemei.

9. Kad Dāvids iebruka viņu zemē, viņš neatstāja dzīvu nevienu – ne vīrus, ne sievas. Viņš ņēma avis, vēršus, ēzeļus un kamieļus, kā arī drānas un atgriezās pie Ahīša.

10. Kad Ahīšs vaicāja: “Kur šoreiz sirojāt?” – Dāvids atbildēja: “Jūdas dienvidzemē,” vai: “Jerahmeēliešu dienvidzemē,” vai: “Kēniešu dienvidzemē.”

11. Viņš neatstāja dzīvus ne vīrus, ne sievas – nevienu neveda uz Gatu, domādams: “Ka tie neizstāsta par mums, sacīdami: tā Dāvids ir darījis!” Tā viņš rīkojās visu laiku, kamēr dzīvoja filistiešu zemēs.

12. Ahīšs uzticējās Dāvidam un domāja: “Viņš smirdēt sasmirdis savai tautai Israēlam! Nu viņš būs mans kalps uz mūžu.”