1. Samuēla 4 LG8
1. Un Samuēls sludināja visam Israēlim Dieva vārdu. Un Israēls izgāja uz karu pret Fīlistiem un apmetās pie EbenEzeras. Un Fīlisti apmetās pie Afekas.
2. Un Fīlisti taisījās Israēlim pretī, un kaušanās vairojās un izplētās, un Israēls no Fīlistiem tapa sakauts, un tie kaušanā uz lauka nokāva līdz četrtūkstoš vīrus.
3. Un ļaudis nāca nometnē, un Israēla vecaji sacīja: kāpēc Tas Kungs mūs šodien kāvis Fīlistu priekšā? Ņemsim pie sevis Tā Kunga derības šķirstu no Šīlo, ka Viņš nāk mūsu vidū un mūs izglābj no mūsu ienaidnieku rokas.
4. Tad ļaudis sūtīja uz Šīlo un atveda no turienes Tā Kunga Cebaot derības šķirstu, (Tā Kunga), kas sēž pār ķerubiem, un abi Ēļa dēli, Hofnus un Pinehas, bija līdz, klāt pie Dieva derības šķirsta.
5. Kad nu Tā Kunga derības šķirsts nāca nometnē, tad viss Israēls gavilēja ar lielu gavilēšanu, tā ka zeme drebēja.
6. Un kad Fīlisti gavilēšanu dzirdēja, tad tie sacīja: kas tā par lielu gavilēšanas skaņu Ebreju nometnē? Tad tie manīja, Tā Kunga šķirstu esam nākušu nometnē.
7. Un Fīlisti bijās un sacīja: Dievs nācis nometnē. Un tie sacīja: Ak vai, mums! Jo līdz šim tā nav noticis.
8. Ak vai, mums! Kas mūs izpestīs no šo vareno dievu rokas? Šie ir tie dievi, kas ēģiptiešus situši ar visādām mocībām tuksnesī.
9. Esiet stipri un turaties kā vīri, jūs Fīlisti, ka jums Ebrejiem nav jākalpo, tā kā tie jums kalpojuši, Turaties kā vīri un kaujaties!
10. Tad Fīlisti kāvās un Israēls tapa sakauts un bēga ikviens uz savu dzīvokli. Un tur notika varen liela kaušana, jo no Israēla krita trīsdesmit tūkstoš kājnieki.
11. Un Dieva šķirsts tika paņemts un Ēļa abi dēli, Hofnus un Pinehas, nomira.
12. Tad viens Benjaminietis skrēja no tā karapulka un nāca tai dienā uz Šīlo ar saplēstām drēbēm un ar zemi uz galvas.
13. Un tam nākot, redzi, Ēlis sēdēja uz krēsla ceļmalā skatīdamies, jo viņa sirds trīcēja Dieva šķirsta dēļ. Kad nu vīrs nonāca un pilsētā to stāstīja, tad visa pilsēta brēca.
14. Un kad Ēlis brēkšanu dzirdēja, tad viņš sacīja: kas tas par troksni? Tad vīrs steidzās un nāca un to izteica Ēlim.
15. (Ēlis nu bija deviņdesmit un astoņus gadus vecs, un viņa acis jau bija tumšas metušās un nevarēja vairs redzēt.)
16. Un vīrs sacīja uz Ēli: es esmu nācis no karapulka un šodien bēdzis no karapulka. Tad viņš sacīja: kā tur iet, mans dēls?
17. Un vēstnesis atbildēja un sacīja: Israēls ir bēdzis Fīlistu priekšā un liela kaušana ļaudīm notikusi, arī tavi abi dēli, Hofnus un Pinehas, miruši. Un Dieva šķirsts ir paņemts.
18. Un notikās, kad šis Dieva šķirstu pieminēja, tad viņš krita no krēsla atpakaļ pie vārtiem un lauza savu kaklu un nomira, jo vīrs bija vecs un smags; un viņš Israēli bija tiesājis četrdesmit gadus.
19. Un viņa vedekla, Pinehasa sieva, bija grūta un gaidās. Kad nu šī vēsti dzirdēja, ka Dieva šķirsts bija paņemts un viņas tēvocis nomiris līdz ar viņas vīru, tad viņa locījās un dzemdēja, jo sāpes viņai uzbruka.
20. Un viņai mirstot tās (sievas), kas viņai klāt stāvēja, sacīja: nebīsties, jo tu dēlu esi dzemdējusi. Bet viņa neatbildēja un to neņēma pie sirds.
21. Un tā puisēnu nosauca Ihabodu, sacīdama: godība ir nost no Israēla, - tādēļ ka Dieva šķirsts bija atņemts, un sava tēvoča un vīra dēļ.
22. Un tā sacīja: godība ir nost no Israēla, jo Dieva šķirsts ir atņemts.