1. Samuēla 5 LTV1965
1. Un filiestieši paņēma Dieva šķirstu un aizveda to no Eben-Ezeras uz Ašdodu.
2. Tur filistieši paņēma Dieva šķirstu, ienesa to Dagona svētnīcā un novietoja blakus Dagonam.
3. Un kad ašdodieši piecēlās itin agri nākamā rītā, tad, redzi, Dagons bija nokritis zemē uz sava vaiga šķirsta priekšā. Un tie ņēma Dagonu un to atkal uzcēla savā vietā.
4. Bet kad tie nākamā rītā atkal itin agri uzcēlās, raugi, tad Dagons bija atkal nogāzies ar savu seju uz zemi tā Kunga šķirsta priekšā, bet Dagona galva un viņa abas rokas bija nolūzušas un gulēja uz svētnīcas sliekšņa; vienīgi tā zivs ķermenis bija sveiks palicis.
5. Tādēļ Dagona priesteri un ikviens, kas ieiet Dagona svētnīcā, nemin uz Dagona sliekšņa Ašdodā līdz pat šai dienai.
6. Bet tā Kunga roka kļuva jo smaga pār ašdodiešiem, un Viņš tos piemeklēja ar augoņiem ir Ašdodā, ir tās robežapgabalā.
7. Kad nu Ašdodas viri saprata savu postu, tad viņi sacīja: „Lai Israēla Dieva šķirsts pie mums nepaliek, jo Viņa roka ir jo smagi mūs un mūsu dievu Dagonu piemeklējusi.“
8. Tāpēc tie izsūtīja ziņu un sapulcināja kopā visus filistiešu dižciltīgos un sacīja: „Ko lai mēs darām ar Israēla Dieva šķirstu?“ Un tie nosprieda: „Lai Gatas pilsētai tiek nodots Israēla Dieva šķirsts!“ Un tā vini aizgādāja uz turieni Israēla Dieva šķirstu.
9. Bet kad viņi to bija turp nogādājuši, tad tā Kunga roka izraisīja šai pilsētā ļoti lielu satraukumu un izbailes, jo Viņš sita visus tās pilsētas ļaudis, ir mazus, ir lielus, ar augoņiem tā, ka tie lauzās viņu miesās uz āru.
10. Un tad viņi nosūtīja Dieva šķirstu uz Ekronu. Un notikās, ka tiklīdz Dieva šķirsts nonāca Ekronā, tad pilsētas iedzīvotāji brēca un sacīja: „Vai jūs esat atnesuši Israēla Dieva šķirstu pie mums, lai mūs un visu mūsu tautu nomaitātu?“
11. Un tie izsūtīja ziņu un sapulcināja visus filistiešu labiešus un sacīja: „Sūtiet projām Israēla Dieva šķirstu, lai tas nonāk atpakaļ savā vietā un lai tas nenokauj mūs un mūsu tautu!“ Patiesi, nāves bailes bija ļoti lielas ikvienā pilsētā, kūpi Dievs bija smagi skāris ar savu roku.
12. Ari tie ļaudis, kuri nenomira, tika smagi šausti ar augoņiem, un no pilsētas pret debesim cēlās žēlabas.