1. Samuēla 6 LG8
1. Un Tā Kunga šķirsts sabija septiņus mēnešus Fīlistu zemē.
2. Un Fīlisti sasauca priesterus un zīlniekus sacīdami: ko lai darām ar Tā Kunga šķirstu? Sakāt mums, kā lai to sūtam atpakaļ savā vietā.
3. Un tie sacīja: ja jūs Israēla Dieva šķirstu gribat sūtīt, tad nesūtat viņu tukšā, bet atmaksājiet Viņam noziegumu upuri; tad jūs tapsiet dziedināti, un jums taps zināms, kādēļ Viņa roka no jums nav atstājusies.
4. Tad tie sacīja: kāds ir nozieguma upuris, ko mums Viņam būs maksāt? Un tie sacīja: pieci zelta augoņi un piecas zelta peles pēc piecu Fīlistu lielkungu skaita; jo vienāda mocība ir pār jums visiem un pār jūsu lielkungiem.
5. Tad taisiet nu tādas zīmes tā kā jūsu augoņi ir, un tādu peļu zīmes, kas jūsu zemi samaitā, un dodiet Israēla Dievam godu, varbūt ka Viņš Savu roku atvieglinās pār jums un pār jūsu dievu un pār jūsu zemi.
6. Kāpēc tad jūs savu sirdi gribat apcietināt, kā ēģiptieši un Faraons savu sirdi apcietinājuši? Vai tas tā nav, kad Viņš bargu tiesu tiem bija parādījis, tad tie atlaiduši (Israēla ļaudis), ka tie aizgāja?
7. Nu tad ņemiet un taisiet jaunus ratus un ņemiet divas zīžamas govis, uz kurām vēl nekāds jūgs nav bijis, un iejūdziet govis ratos un vediet viņu teļus no tām atpakaļ uz mājām;
8. Tad ņemiet Tā Kunga šķirstu un uzlieciet to uz ratiem, un zelta lietas, ko jūs Viņam par nozieguma upuri maksāsiet, nolieciet trauciņā viņam blakām un sūtat viņu projām, lai iet.
9. Tad lūkojiet, ja tas uz savas robežas ceļu iet, uz Bet-Šemesu, tad Tas mums visu šo lielo ļaunumu darījis, bet ja ne, tad mēs nopratīsim, ka Viņa roka mūs nav aizskārusi, bet tas mums no nejauši noticis.
10. Un ļaudis tā darīja un ņēma divas zīžamas govis un tās iejūdza ratos, un viņu teļus tie paturēja mājās.
11. Un tie uzlika Tā Kunga šķirstu uz ratiem līdz ar trauciņu ar zelta pelēm un ar augoņu zīmēm.
12. Tad govis gāja taisni pa ceļu uz Bet-Šemesu, vienu pašu ceļu tās gāja nepārtraukti bļaudamas, un neatkāpās ne pa labo, ne pa kreiso roku, un Fīlistu lielkungi tām sekoja līdz Bet-Šemesas robežai.
13. Un Bet-Šemesas ļaudis pļāva kviešus ielejā, un kad tie savas acis pacēla un šķirstu redzēja, tad tie priecājās, to redzēdami.
14. Un rati nāca uz Jozuas no Bet-Šemiešas tīrumu un tur apstājās. Un tur bija liels akmens, un tie skaldīja ratu malku un upurēja govis Tam Kungam par dedzināmo upuri.
15. Un Levīti nocēla Tā Kunga šķirstu līdz ar trauciņu, kas bija klāt, kur zelta lietas bija iekšā, un to uzlika uz lielo akmeni, un Bet-Šemesas ļaudis upurēja tai dienā dedzināmos upurus un kāva Tam Kungam kaujamus upurus.
16. Un kad pieci Fīlistu lielkungi to bija redzējuši, tad tie tai pašā dienā griezās atpakaļ uz Ekronu.
17. Šie nu ir zelta augoņi, ko Fīlisti Tam Kungam deva par nozieguma upuri, vienu par Ašdodu, vienu par Gazu, vienu par Aškalonu, vienu par Gatu, vienu par Ekronu.
18. Un zelta peles bija pēc visu Fīlistu pilsētu skaita, kas apakš pieciem lielkungiem, gan no stiprajām pilsētām, gan no laucinieku ciemiem. Un par liecinieku ir lielais akmens, kur tie Tā Kunga šķirstu bija nocēluši, kas līdz šai dienai ir uz Jozuas, tā Bet-Šemieša, tīruma.
19. Un Tas Kungs sita Bet-Šemesas ļaudis, tāpēc ka tie Tā Kunga šķirstu bija aplūkojuši, un Viņš sita no ļaudīm piecdesmit tūkstošus un septiņdesmit vīrus. Tad tie ļaudis bēdājās, ka Tas Kungs ar tādu lielu sišanu tos ļaudis bija sitis.
20. Un ļaudis no Bet-Šemesas sacīja: kas var pastāvēt Tā Kunga, Svēta Dieva, vaiga priekšā? Un pie kā lai Viņš no mums aiziet.
21. Tad tie sūtīja vēstnešus pie Kirjat-Jearimas iedzīvotājiem sacīdami: Fīlisti Tā Kunga šķirstu atkal ir atveduši; nāciet un novediet to pie sevis.