1. Samuēla 7 NLB
1. Kirjat-Jeārīmas vīri atnāca un aiznesa Kunga šķirstu. Viņi to atnesa uz Abīnādāva namu pakalnā, un viņa dēlu Elāzāru tie svētīja, lai viņš sargā Kunga šķirstu.
Samuēls – Israēla soģis2. Kopš dienas, kad šķirsts tika novietots Kirjat-Jeārīmā, bija pagājis ilgs laiks – divdesmit gadi, un viss Israēla nams raudāja pēc Kunga.
3. Tad Samuēls teica Israēla namam: “Ja jūs no visas sirds gribat atgriezties pie Kunga, izmetiet savus svešos dievus un aštartes un pievērsiet savas sirdis Kungam. Kalpojiet vienīgi viņam, lai viņš jūs izglābj no filistiešu rokām!”
4. Un Israēla dēli izmeta baālus un aštartes un kalpoja vienīgi Kungam.
5. Samuēls teica: “Sapulciniet visu Israēlu Micpā, un es lūgšu par jums Kungu!”
6. Viņi sapulcējās Micpā, smēla ūdeni un izlēja to Kunga priekšā, un to dienu viņi gavēja, sacīdami: “Mēs esam grēkojuši pret Kungu!” Un Samuēls Micpā sprieda tiesu Israēla dēliem.
7. Filistieši dzirdēja, ka Israēla dēli ir sapulcējušies Micpā, un filistiešu augstmaņi devās pret Israēlu. Kad Israēla dēli to uzzināja, tie bijās no filistiešiem.
8. Israēla dēli teica Samuēlam: “Nemitējies par mums piesaukt Kungu, mūsu Dievu, lai viņš mūs izpestī no filistiešu rokām!”
9. Tad Samuēls paņēma vienu zīdāmu jēru un pienesa to kā sadedzināmo upuri Kungam. Un Samuēls sauca uz Kungu Israēla dēļ, un Kungs viņam atbildēja.
10. Tajā dienā, kad Samuēls pienesa sadedzināmo upuri un filistieši nāca karot ar Israēlu, Kungs dārdināja baisu pērkonu pār filistiešiem un samulsināja tos, un Israēls tos sakāva.
11. Israēlieši iznāca no Micpas un vajāja filistiešus, un kāva tos vēl aiz Bēt-Kāras.
12. Bet Samuēls ņēma kādu akmeni un novietoja starp Micpu un Šēnu. Viņš to nosauca par Eben-Ezeru, sacīdams: “Līdz šejienei Kungs mums ir palīdzējis.”
13. Tā filistieši tika pazemoti, un tie vairs nenāca Israēla robežās. Visu Samuēla laiku Kunga roka bija pret filistiešiem.
14. Pilsētas, kuras filistieši Israēlam bija atņēmuši, atgriezās Israēla īpašumā, Israēls tās izrāva no filistiešu rokām – no Ekronas līdz Gatai, ieskaitot to apgabalus. Un arī starp Israēlu un amoriešiem bija miers.
15. Samuēls bija Israēla soģis visu mūžu.
16. Ik gadus viņš apstaigāja Bēteli, Gilgālu un Micpu un visur sprieda tiesu Israēlam.
17. Tad viņš atgriezās Rāmā, kur bija viņa nams un kur viņš parasti sprieda tiesu Israēlam. Tur viņš uzcēla altāri Kungam.