1. Samuēla 9 LG8

1. Un vīrs bija no Benjamina, Kīšs vārdā, tas bija Abiēļa dēls, tas Cerora, tas Behorata, tas Afija, tas viena Benjaminieša dēls. Šis bija varens, stiprs vīrs.

2. Un viņam bija dēls, Sauls vārdā, jauns un skaists, un tāda skaista vīra nebija starp Israēla bērniem kā viņš, veselu galvu lielāks nekā visi citi ļaudis.

3. Un Saula tēvam Kīšam ēzeļu mātes bija zudušas, un Kīšs sacīja uz savu dēlu Saulu: ņem jel vienu no puišiem līdzi, un celies, ej meklēt ēzeļu mātes.

4. Tad viņš pārstaigāja Efraīma kalnus un gāja caur Šališa zemi, un tās neatrada; un tie gāja caur Šaālima zemi, un arī tur tās nebija; un tie gāja caur Benjamina zemi un tās neatrada.

5. Tad tie nāca uz Cūfa zemi, un Sauls sacīja uz savu puisi, kas pie viņa bija: nāc, iesim atpakaļ, ka mans tēvs par tām ēzeļu mātēm mitēdamies nesāk mūsu pēc bēdāties.

6. Bet šis uz to sacīja: redzi jel, šinī pilsētā ir viens Dieva vīrs, un tas vīrs stāv godā; viss ko viņš runā, tas tiešām notiek; ejam nu uz turieni, varbūt viņš mums teiks mūsu ceļu, kur mums jāiet.

7. Tad Sauls sacīja uz savu puisi: bet redzi, kad iesim, ko mēs tam vīram nesīsim? Jo maizes vairs nav mūsu kulītēs, un dāvanu mums nav, Dieva vīram ko nest, - kas tad mums ir?

8. Un puisis Saulam atkal atbildēja un sacīja: redzi, manā rokā ir sudraba sēķeļa ceturtdaļa, to es došu Dieva vīram, lai viņš mums teic mūsu ceļu.

9. (Citkārt tā sacīja Israēlā, kad kāds gāja Dievu vaicāt: nāciet, iesim pie redzētāja; jo ko šodien sauc par pravieti, to citkārt sauca par redzētāju.)

10. Tad Sauls sacīja uz savu puisi: tavs vārds ir labs, nāc, iesim! Un tie gāja uz pilsētu, kur Dieva vīrs bija.

11. Šiem nu augšā ejot pa pilsētas pakalnu sastapa meitas, kas iznāca ūdeni smelt, un šie uz tām sacīja: vai redzētājs šeitan?

12. Tās viņiem atbildēja un sacīja: redzi, še pat viņš ir, steidzies tad, jo viņš šodien ir nācis pilsētā, tāpēc ka šodien ļaudīm upuris uz kalna.

13. Kā nāksiet pilsētā, tad jūs viņu atradīsiet, pirms ne kā viņš iet uz kalnu ēst. Jo ļaudis neēdīs, kamēr viņš nāks, jo viņš svētī upuri, pēc tam ēd aicinātie; tāpēc ejat nu, jo šodien jūs tiksiet pie viņa.

14. Un tā tie gāja pilsētā; un pilsētā ienākot, redzi, Samuēls tiem izgāja pretī, gribēdams iet uz kalnu.

15. Bet Tas Kungs vienu dienu iepriekš, pirms ne kā Sauls nāca, Samuēla ausi bija atvēris sacīdams:

16. Rīt ap šo laiku Es pie tevis sūtīšu vienu vīru no Benjamina zemes; to tev būs svaidīt par valdītāju Maniem Israēla ļaudīm, jo viņš Manus ļaudis izpestīs no Fīlistu rokas. Jo Es esmu uzlūkojis Savus ļaudis, tāpēc ka viņu brēkšana pie Manis nākusi.

17. Kad nu Samuēls Saulu redzēja, tad Tas Kungs tam atbildēja: redzi, tas ir vīrs, par ko Es tev sacīju: šim būs valdīt pār Maniem ļaudīm.

18. Un Sauls piegāja pie Samuēla pašos vārtos un sacīja: saki man, lūdzams, kur še ir redzētāja nams?

19. Tad Samuēls Saulam atbildēja un sacīja: es esmu tas redzētājs, ej manā priekšā uz kalnu, un ēdat šodien ar mani, tad es tevi rīt agri atlaidīšu, un visu, kas tavā sirdī, to es tev sacīšu.

20. Un par ēzeļu mātēm, kas tev aizvakar zudušas, par tām nebēdājies vairs, jo tās ir atrastas. Un kam tad būs nu viss Israēla labums? Vai tas nebūs tev un visam tava tēva namam?

21. Tad Sauls atbildēja un sacīja: vai es neesmu viens Benjaminietis, no tās vismazākās Israēla cilts, un mans nams ir mazākais no visiem Benjamina cilts namiem? Kāpēc tad tu uz mani saki tādu vārdu?

22. Tad Samuēls ņēma Saulu un viņa puisi un tos ieveda ēdamā istabā un tos sēdināja visaugstākā vietā pie aicinātiem, - to bija pie trīsdesmit vīru.

23. Tad Samuēls sacīja uz pavāru: dod šurp gabalu, ko es tev devu, sacīdams: paglabā to pie sevis.

24. Tad pavārs atnesa vienu pleci ar visu to, kas klāt bija, un to cēla Saulam priekšā. Un viņš sacīja: redzi, tev ir priekšā celts, kas bija atlicināts, ēd, jo tas uz šo nolikto laiku tev ir paglabāts, kad es sacīju: es ļaudis esmu aicinājis. Tā Sauls ēda ar Samuēli tai dienā.

25. Un tie nogāja no kalna uz pilsētu; un viņš runāja ar Saulu uz jumta.

26. Un tie cēlās agri, un kad gaisma metās, tad Samuēls sauca Saulam uz jumta sacīdams: celies, ka es tevi pavadu. Tad Sauls cēlās, un abi, viņš un Samuēls, izgāja ārā.

27. Un kad tie līdz pilsētas galam bija nogājuši, tad Samuēls sacīja uz Saulu: saki puisim, lai viņš mums iet pa priekšu, (tad tas nogāja), bet tu paliec nu stāvot, jo es tev likšu Dieva vārdu dzirdēt.