Logo
🔍

1. Samuēla 9 NLB

« Sauls būs ķēniņš

1. Bija kāds vīrs no Benjāmina, vārdā Kīšs, Abīēla dēls, Cerora dēls, Bhorata dēls, Afīha dēls, benjāminietis – ietekmīgs vīrs.

2. Un viņam bija dēls, vārdā Sauls, jauns un izskatīgs, starp Israēla dēliem nebija izskatīgāka par viņu, viņš bija galvas tiesu garāks par visiem ļaudīm.

3. Reiz Saula tēvam Kīšam bija pazudušas ēzeļmātes. Kīšs teica savam dēlam Saulam: “Ņem sev līdzi kādu no puišiem, celies un ej meklēt ēzeļmātes.”

4. Viņi šķērsoja Efraima kalnus un izstaigāja Šalīša zemi, bet tās neatrada. Viņi izstaigāja Šaalīma zemi, bet nekā. Un viņi izstaigāja Benjāmina zemi, bet tās neatrada.

5. Kad viņi nonāca Cūfa zemē, Sauls teica puisim, kas bija ar viņu: “Nāc, dosimies atpakaļ, citādi mans tēvs raizēsies ne vairs par ēzeļmātēm, bet par mums.”

6. Bet tas viņam teica: “Redzi, šajā pilsētā taču ir kāds Dieva vīrs, viņš ir godājams vīrs – viss, ko viņš saka, piepildās. Tad nu aiziesim turp, varbūt viņš mums pastāstīs, pa kuru ceļu mums doties.”

7. Sauls teica savam puisim: “Nu labi, mēs iesim, bet ko lai tam vīram aiznesam, jo maize mūsu somās ir beigusies un dāvanas nav – nav nekā, ko aiznest Dieva vīram. Kas tad mums ir?”

8. Bet puisis atkal sacīja Saulam: “Redzi, kas man ir – sudraba šekeļa ceturtdaļa. Es to došu Dieva vīram, lai viņš mums izstāsta ceļu.”

9. Agrāk Israēlā cilvēks, kas devās izjautāt Dievu, sacīja: “Nāciet, iesim pie redzētāja,” – jo to, kas šodien ir pravietis, agrāk sauca par redzētāju.

10. Un Sauls teica savam puisim: “Labi teikts! Nāc, iesim.” Un viņi devās uz pilsētu, kurā bija Dieva vīrs.

11. Dodoties augšup pa nogāzi uz pilsētu, tie sastapa meitenes, kas nākušas smelt ūdeni, un jautāja tām: “Vai šeit ir redzētājs?”

12. Viņas tiem atbildēja: “Jā, ir. Redzi, tavā priekšā. Tagad pasteidzies, jo viņš šodien atnācis pilsētā, jo šodien tautai augstienē ir upurēšana.

13. Kolīdz ieiesiet pilsētā, tā viņu sastapsiet, pirms viņš devies uz augstieni ēst upuri. Ļaudis nesāks ēst līdz viņa atnākšanai, jo viņš svētīs upuri, pēc tam ielūgtie ēdīs. Tad nu dodieties augšā pie viņa, un tūlīt jūs viņu sastapsiet.”

14. Viņi devās augšā uz pilsētu un, ienākuši pilsētā, redzēja – Samuēls iznāca tiem pretī, iedams uz augstieni.

15. Bet dienu pirms Saula atnākšanas Kungs bija devis Samuēlam atklāsmi:

16. “Rīt ap šo laiku es atsūtīšu pie tevis kādu vīru no Benjāmina zemes. Tu viņu svaidīsi par valdnieku manai tautai Israēlam, un viņš izglābs manu tautu no filistiešiem, jo es esmu uzlūkojis savu tautu, tādēļ ka tās brēkšana ir nonākusi pie manis.”

17. Kad Samuēls ieraudzīja Saulu, Kungs apliecināja viņam: “Redzi, tas vīrs, par kuru tev teicu! Viņš valdīs manu tautu!”

18. Sauls pienāca pie Samuēla vārtos un teica: “Jel pastāsti, kur ir redzētāja nams.”

19. Samuēls atbildēja Saulam: “Es esmu redzētājs. Ej man pa priekšu uz augstieni, jo šodien jūs ēdīsiet ar mani! Rīt es tevi atlaidīšu un pastāstīšu tev visu, kas tev uz sirds.

20. Bet neraizējies par ēzeļmātēm, kas pazuda pirms trim dienām, jo tās ir atrastas. Pēc kā gan alkst viss Israēls, ja ne pēc tevis un tava tēva nama?”

21. Sauls atbildēja: “Vai tad es neesmu benjāminietis no vismazākās Israēla cilts, vai mana dzimta nav visniecīgākā no visām dzimtām Benjāmina ciltī? Kāpēc tu man runā tādas lietas?”

22. Samuēls ieveda Saulu un viņa puisi istabā un ierādīja tiem goda vietu starp ielūgtajiem, kuru bija ap trīsdesmit vīru.

23. Samuēls teica virējam: “Dod to gabalu, ko es tev iedevu, teikdams, lai tu to noliec savrup.”

24. Virējs ņēma stilbu ar cisku, cēla Saulam priekšā, un Samuēls teica: “Redzi, kas bija pietaupīts, nu likts tev priekšā, ēd, jo tas tika taupīts tev līdz noliktam laikam, kad es teicu, ka esmu ielūdzis ļaudis.” Un Sauls todien ēda ar Samuēlu.

25. Kad viņi no augstienes nokāpa pilsētā, viņš uz jumta runāja ar Saulu.

26. Tie cēlās agri, un, gaismai austot, Samuēls sauca Saulam uz jumta: “Celies, un es tevi laidīšu projām!” Sauls cēlās, un tie abi – viņš un Samuēls – izgāja ārā.

27. Kad viņi nonāca pie pilsētas robežas, Samuēls teica Saulam: “Saki puisim, lai viņš iet uz priekšu mums garām,” – un tas aizgāja – “bet tu apstājies, jo šodien es tev atklāšu Dieva vārdu.”

»