2. Laiku 10 LTV1965
1. Un Rehabeāms gāja uz Sichemu, jo Sichemā bija sanācis viss Israēls, lai viņu celtu par ķēniņu.
2. Un notika, kad nu Jerobeāms, Nebata dēls, to dzirdēja, —jo viņš bija vēl Ēģiptē, kur viņš biia aizbēdzis no ķēniņa Salamana, —tad Jerobeāms griezās atpakaļ no Ēģiptes,
3. Jo ļaudis bija nosūtījuši vēsri un viņu aicinājuši. Un Jerobeāms nāca un viss Israēls kopā ar viņu; viņi runāja ar Rehabeāmu, sacīdami:
4. „Tavs tēvs mums uzlicis par daudz grūtu jūgu; tad nu atvieglini tu grūto kalpošanu un smago jūgu, ko viņš mums ir uzlicis, un tad mēs tev kalposim!“
5. Un viņš tiem atbildēja: „Pacietieties vēl trīs dienas, —eita, un tad griezieties atpakaļ pie manis!“ Un tauta aizgāja.
6. Un ķēniņš Rehabeāms prasīja padomu vecajiem, kas bija stāvējuši viņa tēva Salamana vaiga priekšā, kamēr tas vēl dzīvoja, un viņš viņiem jautāja: „Kadu padomu jūs dodat, un kā man būs atbildēt šai tautai?“
7. Tad tie viņam atbildēja, sacīdami: „Ja tu būsi laipnīgs pret šo tautu un tai rādīsi labu prātu un runāsi uz to laipnus vārdus, tad šie ļaudis tev būs kalpi visu mūžu.“
8. Bet viņš noraidīja vecajo padomu, ko tie viņam deva, un viņš prasīja padomu jaunajiem, kas ar viņu bija lieli izauguši un kas tagad stāvēja viņa vaiga priekšā.
9. Un viņš viņiem jautāja: „Kādu padomu jūs dodat, un kā lai atbildam šai tautai, kas ar mani ir runājusi, sacīdama: Dari vieglāku to jūgu, ko tavs tēvs mums ir uzlicis?“
10. Un tad viņam atbildēja jaunie, kuri kopā ar viņu bija lieli uzauguši, sacīdami: „Tā saki tiem ļaudīm, kuri ir ar tevi runājuši un tev sacījuši: Tavs tēvs ir mūsu jūgu padarījis pārāk smagu, bet tu to atvieglini, noveldams to no mūsu pleciem, —tā tev tiešām viņiem jāsaka: Mans mazais pirkstiņš ir resnāks nekā mana tēva gurni!
11. Un tagad, —ja nu mans tēvs jums bija uzkrāvis smagu jūgu, tad es jums to jūgu padarīšu vēl grūtāku; mans tēvs jūs pārmācīja ar pātagām, —bet es jūs gribu pārmācīt ar skorpijiem!“
12. Kad nu Jerobeāms un visa tauta nāca pie Rehabeāma trešajā dienā, kā ķēniņš bija pavēlējis, sacīdams: „Griezieties atkal pie manis atpakaļ trešajā dienā,“
13. Tad ķēniņš tautai atbildēja bargi, jo ķēniņš Rehabeāms nebija klausījis vecajo padomu,
14. Un viņš runāja ar tiem tā, kā jaunie bija ieteikuši, sacīdams: „Es padarīšu smagu jūsu jūgu, un es tam vēl ko pielikšu klāt; mans tēvs jūs pārmācīja ar pātagām, bet es jūs pārmācīšu ar skorpijiem!“
15. Tā ķēniņš neuzklausīja tautu, jo tā tas bija ari nolikts no Dieva puses, lai tas Kungs liktu piepildīties tiem vārdiem, kurus viņš bija ar silonieša Ahijas starpniecību sacījis Jerobeāmam, Nebata dēlam.
16. Kad nu viss Israēls redzēja, ka ķēniņš viņiem nepaklausīja, tad tauta to izteica atbildē ķēniņam, sacīdama: „Kāda tad mums ir daļa gar Dāvidu? Mums nenākas arī nekāds mantojums no—īsaja dēla. Ikviens lai griežas atpakaļ savās teltīs, Israēl! Un tagad uzraugi pats savu namu, Dāvid!“ Un tā viss Israēls atgriezās savās teltīs.
17. Bet pār tiem Israēla bērniem, kas dzīvoja Jūdas pilsētās, pār tiem kā ķēniņš valdīja Rehabeāms.
18. Kad nu ķēniņš Rehabeāms sūtīja Hadorāmu, kas bija klaušu pildītāju uzraugs, tad Israēla bērni viņu nomētāja ar akmeņiem, un viņš nomira. Un ķēniņš Rehabeāms steigšus iekāpa savos ratos, lai bēgtu uz Jeruzālemi.
19. Tā Israēls atkrita no Dāvida nama līdz pat šai dienai.