2. Laiku 10 NLB
1. Rehabeāms devās uz Šehemu, jo viss Israēls bija sanācis Šehemā, lai ieceltu viņu par ķēniņu.
2. To dzirdēja Jārobāms, Nebāta dēls, kurš atradās Ēģiptē, kurp bija aizbēdzis no ķēniņa Sālamana. Jārobāms dzīvoja Ēģiptē.
3. Tad tie sūtīja viņam pakaļ, un Jārobāms un viss Israēls atnāca un sacīja Rehabeāmam:
4. “Tavs tēvs darīja smagu mūsu jūgu, bet tu atvieglini sava tēva smagās klaušas un jūgu, ko viņš mums uzlicis, tad mēs tev kalposim!”
5. Un viņš tiem atbildēja: “Nāciet pie manis pēc trim dienām!” Un tauta aizgāja.
6. Ķēniņš Rehabeāms apspriedās ar vecajiem, kas bija kalpojuši viņa tēvam Sālamanam viņa dzīves laikā, un jautāja: “Kāds ir jūsu padoms – ko lai atbildu šai tautai?”
7. Un tie viņam sacīja: “Ja tu labi izturēsies pret šo tautu, būsi tiem labvēlīgs un atbildēsi laipniem vārdiem, viņi būs tavi kalpi uz visiem laikiem!”
8. Bet viņš atmeta vecajo padomu un apspriedās ar jaunekļiem, kas bija uzauguši kopā ar viņu un viņam kalpoja.
9. Viņš tiem jautāja: “Ko jūs iesakāt atbildēt šai tautai, kas man teica: atvieglini to jūgu, ko tavs tēvs mums uzlika?”
10. Un jaunekļi, kas bija ar viņu kopā uzauguši, sacīja: “Tā atbildi tautai, kas tev teica: tavs tēvs darīja grūtu mūsu jūgu, bet tu mums to atvieglini! – tā saki viņiem: mans maziņais ir resnāks nekā mana tēva gurni!
11. Mans tēvs jums uzkrāva smagu jūgu, bet es vēl pielikšu jūsu jūgam – mans tēvs jūs pārmācīja ar pātagām, bet es jūs pārmācīšu ar skarpijiem!”
12. Trešajā dienā Jārobāms un visa tauta atnāca pie Rehabeāma, jo ķēniņš bija teicis: “Nāciet pie manis trešajā dienā.”
13. Ķēniņš tiem atbildēja bargi, ķēniņš Rehabeāms atmeta vecajo padomu.
14. Viņš runāja ar tiem, kā bija ieteikuši jaunekļi: “Es darīšu smagu jūsu jūgu un vēl tam pielikšu – mans tēvs jūs pārmācīja ar pātagām, bet es jūs pārmācīšu ar skarpijiem!”
15. Un ķēniņš neuzklausīja tautu, jo Dievs pavērsa tā, lai piepildītos Kunga vārds, ko viņš bija sacījis par Jārobāmu, Nebāta dēlu, caur Ahiju no Šīlo.
16. Kad ķēniņš neuzklausīja Israēlu, tauta sacīja ķēniņam: “Kāda mums daļa gar Dāvidu, vai mantojums mums pie Jišaja dēla? Israēl, visi uz savām teltīm! Uzraugi pats savu namu, Dāvid!” Un viss Israēls devās uz savām teltīm.
17. Bet pār tiem Israēla dēliem, kuri dzīvoja Jūdas pilsētās, valdīja Rehabeāms.
18. Ķēniņš Rehabeāms sūtīja Hadorāmu, kas pārraudzīja strādniekus, bet Israēla dēli viņu nomētāja akmeņiem, un viņš nomira. Ķēniņš Rehabeāms steigšus kāpa ratos, lai bēgtu uz Jeruzālemi.
19. Un Israēls ir atkritis no Dāvida nama līdz šai dienai.