2. Laiku 12 LG8

1. Kad nu Rehabeāms valstību bija stiprinājis un pats bija palicis stiprs, tad viņš atstāja Tā Kunga bauslību un viss Israēls līdz ar viņu.

2. Un ķēniņa Rehabeāma piektā gadā Šišaks, Ēģiptes ķēniņš, cēlās pret Jeruzālemi (jo tie bija apgrēkojušies pret To Kungu)

3. Ar tūkstoš un divsimt ratiem un ar sešdesmit tūkstoš jātniekiem, un ļaužu bija neizskaitāms pulks, kas ar viņu nāca no Ēģiptes: Libieši, Sukieši un Etiopieši ļaudis.

4. Un viņš uzņēma stiprās pilsētas, kas bija Jūdā, un nāca līdz Jeruzālemei.

5. Tad pravietis Šemaja nāca pie Rehabeāma un pie Jūda lielkungiem, kas Šišaka dēļ Jeruzālemē bija sapulcējušies, un uz tiem sacīja: tā saka Tas Kungs: jūs Mani esat atstājuši, tāpēc Es jūs arīdzan esmu atstājis Šišaka rokā.

6. Tad Israēla lielkungi un ķēniņš pazemojās un sacīja: Tas Kungs ir taisns.

7. Kad nu Tas Kungs redzēja, ka tie pazemojās, tad Tā Kunga vārds notika uz Šemaju sacīdams: tie ir pazemojušies, Es tos negribu izdeldēt, bet Es tos gan drīz izglābšu un neizgāzīšu Savu bardzību pār Jeruzālemi caur Šišaka roku.

8. Bet tiem būs viņam par kalpiem būt, lai tie atzīst, kas tas ir Man kalpot, un kas tas ir pasaules ķēniņiem kalpot.

9. Tad Šišaks, Ēģiptes ķēniņš, nāca pret Jeruzālemi un paņēma Tā Kunga nama mantas un ķēniņa nama mantas, visu viņš paņēma; viņš paņēma arī tās zelta priekšturamās bruņas, ko Salamans bija taisījis.

10. Un ķēniņš Rehabeāms taisīja viņu vietā priekšturamās vara bruņas un tās iedeva pils karavīru virsniekiem rokā, kas sardzi turēja ķēniņa nama durvju priekšā.

11. Kad nu ķēniņš Tā Kunga namā gāja, tad pils karavīri nāca un tās nesa, un pēc tie tās atnesa atpakaļ pils sardzes istabā.

12. Un kad tas pazemojās, tad Tā Kunga bardzība no tā novērsās, ka Viņš to pavisam neizdeldēja; jo iekš Jūda vēl bija kāds labums,

13. Un ķēniņš Rehabeāms stiprinājās Jeruzālemē un valdīja. Jo Rehabeāms bija četrdesmit vienu gadu vecs, kad tas palika par ķēniņu un valdīja septiņpadsmit gadus Jeruzālemē, pilsētā, ko Tas Kungs no visām bija izredzējis, tur likt Savu vārdu, un viņa mātei bija vārds Naāma, Amoniete.

14. Un viņš darīja ļaunu, jo viņa sirds nebija pastāvīga, To Kungu meklēt.

15. Un stāsti par Rehabeāmu, gan pirmie, gan pēdējie, tie rakstīti pravieša Šemajas un redzētāja Idus grāmatās, radu rakstos. Un Rehabeāma un Jerobeama kari nemitējās visā viņu mūžā.

16. Un Rehabeāms aizmiga pie saviem tēviem un tapa aprakts Dāvida pilī; un Abija, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.