2. Laiku 12 LTV1965
1. Kad Rehabeāma ķēniņa valsts bija nostiprinājusies un viņa vara nodrošināta, tad viņš atmeta tā Kunga bauslību un viss Israēls līdz ar viņu.
2. Bet ķēniņa Rehabeāma piektajā valdīšanas gadā Ēģiptes ķēniņš Šišaks devās pret Jeruzālemi, jo jūdi bija lauzuši uzticību tam Kungam.
3. Viņš nāca ar tūkstoš divi simti kara ratiem un ar sešdesmit tūkstoš jātniekiem, un neskaitāms bija ļaužu pulks, kas nāca no Ēģiptes kopā ar viņu: lībieši, sukieši un kušīti.
4. Un viņš iekaroja stipri nocietinātās pilsētas, kas bija Jūdā, un nonāca pie Jeruzālemes.
5. Tad pravietis Šemaja ieradās pie Rehabeāma un pie Jūdas virsaišiem, kuri, baidīdamies no Šišaka, bija sapul-cējušies Jeruzālemē, un viņš tiem sacīja: „Tā saka tas Kungs: Jūs esat Mani atstājuši, tāpēc Es ari jūs tagad esmu atstājis Šišaka rokā!“
6. Tad Israēla virsaiši un pats ķēniņš pazemojās un sacīja: „Tas Kungs ir taisns!“
7. Kad nu tas Kungs redzēja, ka viņi bija pazemojušies, tad pravietis Šemaja izdzirda tā Kunga vārdus, kas viņam teica: „Viņi ir pazemojušies, tāpēc Es negribu tos pilnīgi izdeldēt, bet Es tiem piešķiršu mazu glābšanās iespēju, un Es neizliešu savu bardzibu pār Jeruzālemi ar Šišaka roku!
8. Bet tomēr, lai viņi kļūst viņam par kalpiem un lai atzīst, kas tas ir—kalpot Man, un kas tas ir—kalpot pasaules ķēniņam.“
9. Un tad Ēģiptes ķēniņš Šišaks devās uzbrukumā pret Jeruzālemi un nolaupīja tā Kunga nama mantas, —un viņš paņēma visu; viņš paņēma arī tos zelta vairogus, ko Salamans bija licis darināt.
10. Tad ķēniņš Rehabeāms lika taisīt to vietā vara vairogus un piešķīra tos pils sardzes virsniekiem, kas apsargāja ķēniņa nama ieeju.
11. Un cik bieži ķēniņš gāja tā Kunga namā, tik bieži pils karavīru sardze tos nēsāja, un pēc tam viņi tos atkal novietoja atpakaļ pils sardzes vīru istabā.
12. Un ar to, ka viņš pats pazemojās, ari tā Kunga dusmu karstums no viņa atkāpās, tā ka Viņš to pilnīgi neiznīcināja, jo ari vēl Jūdā varēja atrast labus darbus.
13. Tādējādi Rehabeāms atkal nostiprinājās un valdīja kā ķēniņš Jeruzālemē. Rehabeāms bija četrdesmit vienu gadu vecs, kad viņš kļuva ķēniņš, un septiņpadsmit gadus viņš valdīja Jeruzāleme, tanī pilsētā, ko tas Kungs bija izraudzījis kā vienīgo no visām Israēla pilsētām, lai tanī liktu mājot savam vārdam. Un viņa mātes vārds, kas bija amomete, bija Naāma.
14. Un viņš darīja ļaunu, jo viņš nebija savu sirdi novēlējis vienīgi tam, lai meklētu to Kungu.
15. Bet stāsti par Rehabeāmu kā sākotnējie, tā pēdējie, ir uzrakstīti pra-vieša Šemajas un pareģa Ido darbos. Un karš starp Rehabeāmu un Jerobeāmu nemitējās visu abu viņu mūžu dienu.
16. Kad nu Rehabeāms apgūlās pie saviem tēviem, tad viņš tika aprakts Dāvida pilsētā; un viņa dēls Abija kļuva ķēniņš viņa vietā.