2. Laiku 14 NLB
1. Āsa darīja to, kas labs un tīkams Kungam, viņa Dievam.
2. Viņš izdeldēja svešinieku altārus un augstienes, nogāza elku stabus un nocirta ašēras.
3. Un Jūdai pavēlēja: “Sekojiet Kungam, savu tēvu Dievam, ievērojiet bauslību un pavēles!”
4. No visām Jūdas pilsētām viņš aizvāca augstieņu altārus un saules stabus, un valsts viņa laikā atguvās.
5. Viņš Jūdā uzcēla pilsētu nocietinājumus, jo zemē bija miers, kara nebija visus šos gadus, jo Kungs deva mieru.
6. Viņš pavēlēja Jūdai: “Celsim šīs pilsētas un tām apkārt mūrus, torņus un vārtus ar aizšaujamām bultām. Zeme vēl pieder mums, jo mēs sekojam Kungam, savam Dievam, – viņam mēs sekojam! Viņš mums ir devis mieru visapkārt!” Un tie cēla un zēla.
Kūšiešu uzbrukums atsists7. Āsas karaspēkā bija trīs simti tūkstoši no Jūdas, bruņoti ar lieliem vairogiem un šķēpiem, no Benjāmina bija vairognesēji un loka šāvēji, divi simti astoņdesmit tūkstoši, visi tie bija vareni spēkavīri!
8. Kūšietis Zerahs nāca pret tiem ar tūkstoš tūkstošu karaspēku un trīs simti kararatiem. Viņš atnāca līdz Mārēšai.
9. Āsa devās tam pretī un izvietojās kaujai Cefatas ielejā pie Mārēšas.
10. Āsa piesauca Kungu, savu Dievu, un sacīja: “Kungs, neviens nav kā tu, kas tā palīdz vājam pret stipru! Palīdzi mums, Kungs, mūsu Dievs, jo tu – mūsu balsts! Tavā vārdā mēs ejam pret šo pulku! Kungs, tu mūsu Dievs! Nav cilvēka, kas tevi noturētu!”
11. Tad Kungs sita kūšiešus, un kūšieši bēga no Āsas un jūdiem.
12. Āsa ar saviem ļaudīm, kas bija pie viņa, tos vajāja līdz Gerārai. Kūšieši krita, neviens no tiem nepalika dzīvs, tie tika satriekti Kunga un viņa karapulku priekšā! Jūdi guva ļoti lielu laupījumu.
13. Viņi sakāva visas pilsētas ap Gerāru, jo Kunga šausmas bija tās pārņēmušas, un viņi izlaupīja visas pilsētas un guva brangu laupījumu.
14. Viņi sakāva arī ganu apmetnes un paņēma sev daudz sīklopu un kamieļu, bet pēc tam atgriezās Jeruzālemē.