2. Laiku 15 LTV1965
1. Tad Dieva Gars nāca pār Azarju, Odeda dēlu.
2. Un viņš izgāja Asam pretī, sastapa to un sacīja: „Uzklausiet mani, Asa, un viss Israēls un Benjamīns! —Tas Kungs ir ar jums, kamēr jūs esat ar Viņu, un ja jūs vien Viņu meklēsit, jūs Viņu arī atradīsit, bet ja jūs Viņu atmetīsit, tad Viņš arī jūs atmetīs.
3. Un ilgu laiku Israēlam nebūs nedz patiesa Dieva, nedz priesteru, kas varētu pamācīt, nedz bauslības.
4. Taču, kad tam klāsies grūti un tas atgriezīsies pie tā Kunga, Israēla Dieva, un Viņu meklēs, tad Viņš būs tiem atrodams.
5. Un tanīs laikos nebūs miera nedz tam, kas dosies laukā, nedz tam, kas nāks mājās, jo lielas bailes pārņems visu zemju iedzīvotājus,
6. Tā ka tauta celsies pret tautu, un pilsēta sagraus pilsētu, jo Dievs viņus iztrūcinās ar visādām bēdām.
7. Bet jūs esiet stipri, neļaujiet pagurt savām rokām, jo jūsu pūliņiem būs sava alga!“
8. Kad nu Asa dzirdēja šos vārdus un pravieša Azarjas, Odeda dēla, pravietojumus, tad viņš atguva drosmi un iznīcināja riebekļus visās Jūdas un Benjamīna zemēs un visās tais pilsētās, kuras viņš bija iekarojis Ēfraima kalnājā; un viņš no jauna uzcēla tā Kunga altāri, kas atradās tā Kunga nama piebūves priekšā.
9. Un viņš sapulcināja visu Jūdu un Benjamīnu un tos svešiniekus, kas pie viņiem piemājoja un kas bija no Ēfraima un Manases un no Simeona; ari no Israēla viņam daudzi pievienojās, kad tie redzēja, ka tas Kungs, viņu Dievs, bija ar viņu.
10. Un viņi sapulcējās Jeruzālemē trešajā mēnesī ķēniņa Asas valdīšanas piecpadsmitajā gadā.
11. Un viņi upurēja šinī dienā tam Kungam no laupījuma, ko viņi bija pārveduši, septiņi simts vēršus un sep-tiņus tūkstošus sīklopu.
12. Un viņi atjaunoja derību ar solījumu meklēt to Kungu, savu tēvu Dievu, ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli.
13. Bet visi, kas nemeklē to Kungu, Israēla Dievu, lai būtu sodāmi ar nāvi, sākot no mazā līdz lielam, kā vīri, tā sievas.
14. Un viņi zvērēja tam Kungam skaļā balsī un ar gavilēšanu—ar taurēm un bazūnēm.
15. Un viss Jūda priecājās zvēresta dēļ, jo viņi bija zvērējuši no visas sirds, un tāpēc ka viņi meklēja to Kungu ar visu savu pielūgsmi, pārliecību un gribu, tad arī Viņš bija viņiem atrodams, un tas Kungs deva viņiem visapkārt mieru.
16. Un ķēniņš lika atteikues savai mātei Maāchai no ķēniņienes goda, tāpēc ka viņa bija likusi izveidot riebīgu elka tēiu Ašērai; Asa lika nocirst šo elka tēlu, to sasmalcināja un sadedzināja pie Kidronas upes.
17. Bet netika izskausti Israēlā augstieņu altāri, tikai Asas sirds bija skaidra visu viņa mūža dienu.
18. Un viņš lika ienest Dieva namā visas sava tēva veltītās dāvanas un arī to, ko viņš pats bija veltījis, —kā sudrabu, tā zeltu un arī traukus.
19. Un kajra nebija līdz Asas trīsdesmit piektajam valdīšanas gadam.