2. Laiku 15 NLB
1. Dieva Gars nāca pār Azarju, Odēda dēlu,
2. viņš devās satikt Āsu un teica: “Āsa, visi Jūdā un Benjāminā, klausieties manī! Kungs ir ar jums, kamēr jūs esat ar viņu! Ja jūs viņu meklējat, tad viņš ir atrodams, bet, ja jūs viņu atmetat, arī viņš jūs atmet!
3. Ilgu laiku Israēls bija bez patiesa Dieva, bez priestera, kas māca, un bez bauslības.
4. Taču postā Israēls atgriezās pie Kunga, Israēla Dieva, – tie viņu meklēja, un viņš bija atrodams!
5. Tolaik nebija miera ne tiem, kas devās prom, ne tiem, kas pārnāca, jo visi zemes iemītnieki bija pagalam apjukuši.
6. Tauta satrieca tautu, pilsēta pilsētu, jo Dievs tos biedēja ar visādu postu.
7. Bet jūs esiet stipri, nepagurstiet, jo jūsu pūles tiks atalgotas!”
8. Kad Āsa dzirdēja Odēda dēla pravietojumu, viņš sadūšojās un visā zemē aizvāca pretīgos elkus – no Jūdas, Benjāmina un tām pilsētām, kas bija iekarotas Efraima kalnos. Viņš atjaunoja Kunga altāri, kas bija Kunga lieveņa priekšā.
9. Viņš sapulcināja visu Jūdu, Benjāminu un tos, kas bija apmetušies pie viņiem no Efraima, Manases un Šimona, – daudzi no Israēla pārnāca pie viņa, jo redzēja, ka Kungs, viņu Dievs, ir ar viņu.
10. Ķēniņa Āsas piecpadsmitā gada trešajā mēnesī tie tika sapulcināti Jeruzālemē.
11. Todien viņi upurēja Kungam septiņi simti vēršu un septiņus tūkstošus sīklopu no atvestā laupījuma.
12. Viņi slēdza derību, ka sekos Kungam, savu tēvu Dievam, no visas sirds un dvēseles!
13. Ikviens, kurš nesekos Kungam, Israēla Dievam, tiks nonāvēts – gan mazs, gan liels, gan vīrs, gan sieva!
14. Tad viņi skaļā balsī zvērēja Kungam – priecājās, pūta taures un ragus.
15. Visa Jūda priecājās par zvērestu, jo ļaudis bija zvērējuši no visas sirds, alkdami meklēt viņu, – un viņš bija atrodams! Kungs tiem deva mieru it visur!
16. Ķēniņš Āsa atņēma ķēniņienes godu pat savai mātei Maahai, jo viņa bija darinājusi pretīgo Ašēru. Āsa nocirta tās tēlu, sadragāja to un sadedzināja Kidronas ielejā.
17. Bet augstieņu altārus viņš Israēlā neiznīcināja. Tomēr Āsas sirdī bija miers visu mūžu.
18. Viņš ienesa sava tēva un savas svētlietas Dieva namā – sudrabu, zeltu un traukus.
19. Kara nebija līdz Āsas trīsdesmit piektajam valdīšanas gadam.