2. Laiku 16 NLB

1. Āsas trīsdesmit sestajā valdīšanas gadā Israēla ķēniņš Baeša nāca pret Jūdu. Viņš sāka celt Rāmu, lai neviens nevarētu ne iziet, ne ieiet pie Jūdas ķēniņa Āsas.

2. Tad Āsa ņēma sudrabu un zeltu, kas bija Kunga namā un ķēniņa nama mantnīcās, un sūtīja to Arāmas ķēniņam Ben-Hadadam, kas dzīvoja Damaskā, sacīdams:

3. “Starp mani un tevi, starp manu tēvu un tavu tēvu ir derība – redzi, es tev sūtu sudrabu un zeltu, ej un lauz savu derību ar Israēla ķēniņu Baešu, lai viņš atkāpjas no manis!”

4. Ben-Hadads uzklausīja ķēniņu Āsu un sūtīja savus karaspēka pavēlniekus pret Israēla pilsētām. Tie sakāva Ijonu, Dānu, Ābel-Maimu un visas Naftālī noliktavu pilsētas.

5. Kad Baeša to dzirdēja, viņš pārtrauca celt Rāmu un atstājās no sava darba.

6. Tad ķēniņš Āsa norīkoja visus Jūdas ļaudis, lai tie pārved akmeņus un baļķus no Rāmas, ko bija uzcēlis Baeša, un no tiem viņš uzcēla Gebu un Micpu.

7. Tad pie Jūdas ķēniņa Āsas nāca redzētājs Hānānī un sacīja: “Arāmas ķēniņa karaspēks ir izsprucis no taviem nagiem tāpēc, ka tu paļāvies uz Arāmas ķēniņu, bet nepaļāvies uz Kungu, savu Dievu!

8. Vai kūšiešiem un lūbiešiem nebija milzīgs karaspēks ar daudziem kararatiem un jātniekiem – taču, kad tu paļāvies uz Kungu, viņš tos nodeva tev!

9. Kungs noraugās, pārlūkodams it visas zemes, viņš stiprina sirdi tiem, kas viņam uzticas! Aplam tu esi darījis, kopš šī laika nerims kari ap tevi!”

10. Āsa sadusmojās uz redzētāju un ieslodzīja to cietumā, jo viņš par to bija nikns. Tolaik Āsa tautā sāka apspiest arī citus.

11. Redzi, Āsas darbi no pirmā līdz pēdējam ir aprakstīti Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatā!

12. Āsas trīsdesmit devītajā valdīšanas gadā tam sasirga kājas, viņš smagi sirga, bet arī slimībā nemeklēja Kungu, tikai dziedniekus.

13. Āsa apgūlās pie tēviem. Viņš nomira savas valdīšanas četrdesmit pirmajā gadā.

14. Viņu apbedīja kapenēs, ko viņš sev bija izcirtis Dāvida pilsētā. Viņu guldīja guļvietā, kas bija pildīta ar balzamētāju gatavotām dažādām balzamu smaržām. Viņi tam dedzināja varen lielu uguni!