2. Laiku 17 LTV1965

1. Un viņa dēls Jošafats kļuva ķēniņš viņa vietā un uzstājās ar lielu savas varas apziņu pret Israēlu.

2. Viņš novietoja kafa pulkus visās pilsētās, kurās bija nocietinājumi, un novietoja spēcīgākus aizsardzības spēkus Jūdas zemē un tanīs Ēfraima pilsētās, ko viņa tēvs Asa bija iekarojis.

3. Un tas Kungs bija ar Jošafatu, jo viņš staigāja sava ciltstēva Dāvida senajos un agrākos ceļos un nepievērsās baāliem,

4. Jo viņš meklēja savu tēvu Dievu un sekoja Viņa norādījumiem un nerīkojās pēc Israēla parauga.

5. Un tāpēc tas Kungs nostiprināja viņa rokā ķēniņa valsts varu, un visa Jūdas zeme nesa Jošafatam dāvanas, un viņam bija bagātības un godības papilnam.

6. Un viņa sirds bija pacilāta tā Kunga ceļos, un viņš vēl reiz atkārtoti nopostīja augstieņu svētnīcas un ašēras Jūdā.

7. Un savas valdīšanas trešajā gadā viņš sūtīja savus augstos pārvaldniekus Ben-Haīlu, Obadju, Zacharju, Netaneēlu un Michaju, lai viņi dotu norādījumus Jūdas pilsētām.

8. Un kopā ar viņiem bija Ievīti Šemaja, Netanja, Zebadja, Asahēls, Šemiramots, Jonatāns, Adonja, Tobija un Tob-Adonja, —šie bija Ievīti, —un kopā ar viņiem bija priesteri Ēlišāms un Jorāms.

9. Un tie mācīja Jūdā, un tiem līdzi bija tā Kunga bauslības grāmata, un tie gāja apkārt pa visām Jūdas pilsētām un mācīja tautu.

10. Un visu ķēniņu valšķu zemēs, kas bija apkārt ap Jūdu, radās tādas bailes no tā Kunga, ka viņi nesāka kapu pret Jošafatu.

11. Un pat no filistiešu vidus nāca sūtņi, kas atnesa Jošafatam ir dāvanas, ir meslu sudrabu; arī arabieši atveda viņam sīklopus, —aunu vien septiņus tūkstošus un septiņus tūkstošus septiņi simti āžu.

12. Tā nu notika, ka Jošafats nemi-tīgi aizvien vairāk pieauga savā spēkā un varenumā; viņš uzcēla Jūdā pilis un noliktavu pilsētas.

13. Viņam bija arī lieli mantu krājumi Jūdas pilsētās, turklāt vēl Jeruzalemē ievērojams drošsirdīgu karavīru daudzums,

14. Kupu sastāvs un iekārtojums pēc ciltīm un dzimtlm bija šāds: no Jūdas bija pavēlnieki pār tūkstošiem, starp viņiem virspavēlnieks Adna, kupa virsvadībā atradās trīs simti tūkstošu varonīgu karavīru;

15. Līdzās viņam bija kara vadonis Johanaāns, kupš bija pavēlnieks pār divi simti astoņdesmit tūkstoš vīriem.

16. Bet nākošais pēc pakāpes bija Amasja, Sichrija dēls, kas bija brīvprātīgi stājies tā Kunga kalpībā, un viņam bija pakļauti divi simti tūkstoši varonīgu karotāju.

17. Un no Benjamiņa bija varonīgais karavīrs Eljada, kas bija virspavēlnieks pār divi simt tūkstoš vīriem, kuri bija apbruņoti ar lokiem un ar mazāku vairogu.

18. Bet nākošais pēc pakāpes bija Jozabāds, un viņam bija pakļauti simts astoņdesmit tūkstoši kapam sagatavotu viru.

19. Šie bija tie, kūpi kalpoja ķēniņam, neskaitot tos, kupus ķēniņš bija ielicis stipri nocietinātās pilsētās visā Jūdas zemē.