2. Laiku 23 LG8

1. Bet septītā gadā Jojada iedrošinājās un cēla derību ar virsniekiem pār simtiem, Azariju, Jerohāma dēlu, un Išmaēli, Johanana dēlu, un Azariju, Obeda dēlu, un Maāseju, Adajas dēlu, un Elišafatu, Sihrus dēlu.

2. Un tie gāja pa Jūdu apkārt un sapulcināja Levītus no visām Jūda pilsētām un Israēla tēvu namu virsniekus, un tie sanāca Jeruzālemē.

3. Un visa draudze derēja derību Dieva namā ar ķēniņu, un viņš uz tiem sacīja: redzi, ķēniņa dēlam jābūt par ķēniņu, tā kā Tas Kungs runājis par Dāvida dēliem.

4. To nu jums būs darīt: Trešdaļa no jums, kam sabatā krīt kārta, no priesteriem un Levītiem, lai sardzi tur pie durvīm.

5. Un trešdaļa lai stāv ķēniņa namā, un trešdaļa pie Pamatu vārtiem. Un visi ļaudis lai stāv Tā Kunga nama pagalmā.

6. Bet nevienam nebūs Tā Kunga namā ieiet, kā vien priesteriem un Levītiem, kas kalpo; tie var ieiet, jo tie ir svēti, bet visi ļaudis lai tur Tā Kunga sardzi.

7. Un Levīti lai stājās visapkārt ap ķēniņu, ikkatrs ar savu ieroci rokā, un kas namā ieiet, tam būs mirt, bet jums jābūt pie ķēniņa, kad tas ieiet un iziet.

8. Un Levīti un visa Jūda valsts darīja pēc visa, ko priesteris Jojada bija pavēlējis, un ikviens ņēma savus vīrus, kam sabatā krita kārta un kam sabatā kārta beidzās. Jo priesteris Jojada kārtniekiem neļāva aiziet.

9. Un priesteris Jojada deva virsniekiem pār simtiem šķēpus un priekšturamās bruņas un bruņas, kas ķēniņam Dāvidam bijušas, kas bija Dieva namā.

10. Un viņš nostādīja visus ļaudis, ikvienu ar savu ieroci rokā, no nama labās puses līdz nama kreisai pusei, līdz altārim un namam visapkārt ap ķēniņu.

11. Un tie izveda ķēniņa dēlu un viņam uzlika kroni un tam deva liecības grāmatu un to cēla par ķēniņu. Un Jojada ar saviem dēliem to svaidīja un sacīja: lai dzīvo ķēniņš!

12. Kad nu Atalija ļaužu kliegšanu dzirdēja, kas bija saskrējuši un ķēniņu slavēja, tad viņa nāca pie ļaudīm Tā Kunga namā.

13. Un tā skatījās, un redzi, ķēniņš stāvēja savā vietā pie durvīm un lielkungi un taurētāji bija pie ķēniņa, un visi zemes ļaudis priecājās un pūta taures, un dziedātāji ar saviem rīkiem pavadīja slavas dziesmas. Tad Atalija saplēsa savas drēbes un sacīja: dumpis, dumpis!

14. Bet priesteris Jojada lika iziet virsniekiem pār simtiem, kara vadoņiem, un uz tiem sacīja: izvediet to ārā no nama caur rindām, un kas viņai sekos, to būs ar zobenu nokaut. Jo priesteris bija sacījis: nenokaujiet to Tā Kunga namā.

15. Un tie tai deva ceļu atkāpdamies uz abām pusēm, un kad tā ieejot pa zirgu vārtiem nāca ķēniņa namā, tad tie viņu tur nokāva.

16. Un Jojada derēja derību starp sevi un visiem ļaudīm un ķēniņu, ka tie būtu Tā Kunga ļaudis.

17. Tad visi ļaudis gāja Baāla namā un to nolauza un viņa altārus, un sadauzīja viņa bildes un nokāva Matanu, Baāla priesteri, altāru priekšā.

18. Un Jojada iecēla atkal par uzraugiem pie Tā Kunga nama priesterus, Levītus, ko Dāvids bija atšķīris Tā Kunga namam, upurēt Tam Kungam dedzināmos upurus, kā Mozus bauslībā rakstīts, ar prieku un ar dziesmām pēc Dāvida likuma.

19. Un viņš iecēla vārtu sargus pie Tā Kunga nama vārtiem, ka neviens tur neieietu, kas kaut kādas lietas dēļ nešķīsts.

20. Un viņš ņēma virsniekus pār simtiem un varenos un ļaužu lielkungus, arī visus zemes ļaudis, un noveda ķēniņu no Tā Kunga nama un gāja caur augšējiem vārtiem ķēniņa namā, un sēdināja ķēniņu uz valstības krēslu.

21. Un visi zemes ļaudis priecājās, un pilsēta norima pēc tam, kad Ataliju bija nokāvuši ar zobenu.