2. Laiku 23 LTV1965
1. Bet septītajā gadā Jojada ņēmās drošu prātu un saistījās ar virsniekiem pār simtiem—Azarju, Jerohāma dēlu, Jišmaēlu, Johanāna dēlu, Azarju, Obeda dēlu, Maāseju, Adaja dēlu, un Ēlišafātu, Sichrija dēlu, slepenā savienībā.
2. Un tie gāja apkārt pa Jūdu un sapulcināja Ievītus no visām Jūdas pil-sētām, kā arī Israēla dzimšu priekšniekus, un tie sanāca Jeruzālemē.
3. Un visa sasauktā sapulce noslēdza Dieva namā derību ar jauno ķēniņu, un Jojada tiem sacīja: „Redziet, te ir ķēniņa dēls, viņš valdīs kā ķēniņš, kā tas Kungs to ir vēstījis par Dāvida dēliem!
4. Tā nu jums būs rīkoties: trešdaļa no jums, kubiem iekrīt sabatā kārta, kā no priesteriem tā no Ievītiem, lai kalpo kā vārtu sargi pie sliekšņiem.
5. Bet otra trešdaļa lai stāv ķēniņa namā, bet pēdējā trešdaļa—pie pamata vārtiem, bet viss karaspēks lai atrodas tā Kunga nama pagalmos.
6. Bet nevienam nebūs ieiet tā Kunga namā kā vienīgi priesteriem un Ievītiem, kas pilda goda amatu kalpodami; —tie var ieiet, jo viņi ir svēti, bet visa pārējā tauta lai ir nomodā, —tā Kunga sardzē.
7. Bet Ievīti lai veido apli apkārt ap ķēniņu, ikviens ar savu ieroci rokā, un kas ielaužas namā, tas ir jānogalina; un ejiet ar ķēniņu, viņam ienākot un viņam izejot laukā!“
8. Un Ievīti un visa Jūdas tauta darīja tā, kā priesteris Jojada bija pavēlējis, un tie ikviens ņēma savus vīrus, kas via nu nāca uz sabatu, vai arī atgriezās no sabata, jo priesteris Jojada neatbrīvoja atsevišķās nodaļas.
9. Un priesteris Jojada iedeva virsniekiem pār simtiem ir šķēpus, ir mazos vairogus un lielos vairogus, kas bija bijuši ķēniņam Dāvidam, un kas bija novietoti Dieva namā.
10. Un viņš nostatīja visu kara tautu, ikvienu ar savu ieroci rokā, no nama dienvidus spārna līdz nama ziemeļu spārnam, —gan altārim, gan namam un ķēniņam visapkārt.
11. Un viņi izveda ārā ķēniņa dēlu uzlika viņam ķēniņa kroni, deva viņa rokā likumu tīstokļus un cēla viņu par ķēniņu; tad Jojada ar saviem dēliem to svaidīja un sacīja: „Lai dzīvo ķēniņš!“
12. Kad nu Atalja dzirdēja tautas saucienus, kas bija saskrējusi un slavi-nāja ķēniņu, tad viņa devās pie tautas tā Kunga namā.
13. Un tā skatījās, —un redzi, ķēniņš stāvēja uz sava paaugstinājuma pie ieejas, un virsaiši un taurētāji bija pie ķēniņa, bet visa zemes iemītnieku tauta bija līksma un pūta taures, un dziedātāji ar saviem mūzikas instrumentiem pavadīja slavas dziesmas. Tad Atalja saplēsa savas drēbes un sauca: „Sazvērestība, sazvērestība, sazvērestība!“
14. Bet priesteris Jojada lika iziet laukā virsniekiem pār simtiem, kas bija kara pulku pavēlnieki, un viņš tiem pavēlēja: „Izvediet viņu ārā no nama cauri rindām, un kas viņai sekos, tam jātop nogalinātam ar zobenu!“ Jo priesteris bija piekodinājis: „Nenokaujiet viņu tā Kunga namā!“
15. Un viņi deva tai ceļu, pašķirdamies uz abām pusēm, un kad viņa, iedama pa Zirgu vārtiem, ienāca ķēniņa namā, tad tie viņu tur nogalināja.
16. Un Jojada noslēdza derību starp to Kungu no vienas un sevi pašu un visu tautu un ķēniņu no otras puses, ka viņi centīsies būt īsta tā Kunga tauta.
17. Tad visa tauta devās uz Baāla svētnīcu un to nopostīja, tā altārus un attēlus viņi sadauzīja gabalos, bet Matanu, Baāla priesteri, viņi nokāva altāra priekšā.
18. Un Jojada sadalīja amatus tā Kunga namā starp priesteriem un Ievītiem, kurus Dāvids bija piesaistījis tā Kunga namam nest tam Kungam dedzināmos upurus, kā tas rakstīts Mozus likumos, nest tos ar prieka saucieniem un dziedot dziesmas, kādas Dāvids norādījis un pats sacerējis.
19. Un viņš novietoja vārtu sargus pie tā Kunga nama vārtiem, lai neviens tur neieietu, kas kaut kādā veidā ir nešķīsts kļuvis.
20. Tad viņš ņēma virsniekus kā arī labiešus un vīrus, kas ieņēma tautā vadītāju stāvokli, bet arī vienkāršos zemes ļaudis sev līdzi un izveda ķēniņu no tā Kunga nama, un kad viņi pa Augšējiem vārtiem bija iegājuši ķēniņa pilī, tad viņi sēdināja ķēniņu ķēniņa valsts tronī.
21. Un visa tauta zeme priecājās, un pilsēta pēc tam norima, kopš Atalja bija nonāvēta ar zobenu.