2. Laiku 27 LTV1965

1. Jotāmam, kad viņš kļuva ķēniņš, bija divdesmit pieci gadi, un viņš valdīja kā ķēniņš Jeruzālemē sešpadsmit gadus; viņa mātes vārds bija Jeruša, Cadoka meita.

2. Un viņš darīja to, kas bija taisns tā Kunga acīs, gluži tāpat, kā to visu bija darījis viņa tēvs Usija, vienīgi tikai viņš necentās jaukties tā Kunga svētnīcas lietās, bet tauta vēl joprojām veda bezdievīgu dzīvi.

3. Viņš uzcēla tā Kunga nama Augšējos vārtus, arī Ofēla mūrim viņš veltīja daudzus darbus.

4. Un viņš uzcēla arī Jūdas kalnājos pilsētas, un arī mežos viņš uzcēla nocietinātas pilis un sargu torņus.

5. Un viņš kajoja arī pret Amona bērnu ķēniņu un pieveica viņus, un Amona bērniem bija tanī gadā viņam jādod simts talantu sudraba un desmit tūkstoš mēru—koru—kviešu un arī desmit tūkstoš mēru miežu; to viņam Amona bērni nodeva arī vēl otrā un trešajā gadā.

6. Un tādēļ ka Jotāms savu ceļu izkārtoja taisnu Kunga, sava Dieva, priekšā, viņš kļuva arvien varenāks.

7. Bet kas vēl ir par Jotāmu stāstāms, —ir viņa kapi, ir viņa ceļi, —redzi, tie visi ir aprakstīti Israēla un Jūdas ķēniņu grāmatā.

8. Divdesmit piecu gadu vecumā viņš kļuva ķēniņš un valdīja Jeruzālemē sešpadsmit gadus.

9. Un Jotāms apgūlās pie saviem tēviem, un viņu apglabāja Dāvida pilsētā, un viņa dēls Ahazs kļuva ķēniņš viņa vietā.