2. Laiku 29 NLB
1. Hizkija sāka valdīt divdesmit piecu gadu vecumā, viņš valdīja Jeruzālemē divdesmit deviņus gadus. Viņa mātes vārds bija Abija, Zeharjahu meita.
Tempļa šķīstīšana2. Viņš darīja to, kas tīkams Kungam, tāpat kā viņa tēvs Dāvids.
3. Pirmā valdīšanas gada pirmajā mēnesī viņš atvēra Kunga nama durvis un tās salaboja.
4. Viņš sasauca priesterus, levītus, sapulcēja tos austrumu pagalmā
5. un sacīja tiem: “Klausieties, levīti! Svētieties paši un iesvētiet Kunga, jūsu tēvu Dieva, namu, izmēziet nešķīstību no svētvietas!
6. Mūsu tēvi bija nodevīgi un darīja to, kas netīkams Kungam, mūsu Dievam, tie viņu atmeta, novērsās no Kunga mājokļa un pagrieza tam muguru.
7. Tie aizdarīja lieveņa durvis, izdzēsa eļļas lukturīšus, nekvēpināja kvēpināmo un Israēla Dieva svētvietā neupurēja sadedzināmos upurus!
8. Tāpēc pār Jūdu un Jeruzālemi nāca Kunga dusmu versme, viņš nodeva tos šaušalām, šausmām un izsmieklam, kā tagad paši savām acīm redzat!
9. Redzi, tādēļ mūsu tēvi krita no zobena un mūsu dēli, meitas un sievas tika aizvestas gūstā!
10. Bet tagad es vēlos slēgt derību ar Kungu, Israēla Dievu, un novērst viņa dusmu kvēli no mums.
11. Tad nu, mani dēli, neesiet nolaidīgi, jo Kungs jūs ir izvēlējies, lai jūs stātos viņa priekšā un kalpotu, lai kļūtu viņa kalpi un kvēpinātu.”
12. Tad cēlās levīti: no kehātiešu dēliem Mahats, Amāsaja dēls, un Joēls, Azarjas dēls; no merāriešu dēliem Kīšs, Abdī dēls, un Azarja, Jehallelēla dēls; no geršoniešiem Joāhs, Zimmas dēls, un Ēdens, Joāha dēls;
13. no Elīcāfāna dēliem Šimrī un Jeiēls; no Āsāfa dēliem Zeharjahu un Matanjāhu;
14. no Hēmāna dēliem Jehiēls un Šimī; no Jedūtūna dēliem Šemaja un Uziēls.
15. Viņi sapulcināja savus brāļus, svētījās un nāca šķīstīt Kunga namu, kā ķēniņš Kunga vārdā bija pavēlējis.
16. Priesteri gāja šķīstīt Kunga namu. Viņi izmēza nešķīstību, kas atradās Kunga templī, Kunga nama pagalmā. Levīti to izmeta Kidronas ielejā.
17. Pirmā mēneša pirmajā dienā viņi sāka svētīt, un mēneša astotajā dienā viņi sanāca Kunga nama lievenī un svētīja Kunga namu astoņas dienas. Viņi beidza svētīt pirmā mēneša sešpadsmitajā dienā.
18. Tad viņi atnāca pie ķēniņa Hizkijas un sacīja: “Mēs šķīstījām visu Kunga namu: sadedzināmo upuru altāri un tā rīkus, galdu upurmaizēm un tā piederumus,
Tempļa dievkalpošanas atjaunošana19. un mēs atjaunojām un iesvētījām visus traukus, ko ķēniņš Āhāzs savas nodevīgās valdīšanas laikā bija pametis novārtā, – redzi, viss ir Kunga altāra priekšā!”
20. Ķēniņš Hizkija cēlās agri, sapulcināja pilsētas augstmaņus un devās uz Kunga namu.
21. Tie veda septiņus vēršus, septiņus aunus, septiņus jērus un septiņus āžus grēka upurim – par valsti, par iesvētīšanu un par Jūdu. Viņš pavēlēja priesteriem, Ārona dēliem, un tie upurēja uz Kunga altāra.
22. Priesteri nokāva vēršus un slacīja to asinis pār altāri, tad kāva aunus un slacīja to asinis pār altāri, tad kāva jērus un slacīja to asinis pār altāri.
23. Viņi atveda grēka upura āžus ķēniņa un sapulcēto priekšā, viņi uzlika tiem rokas,
24. un tad priesteri tos nokāva un grēka upura asinis slacīja pār altāri, lai veiktu izlīgumu par visa Israēla grēkiem, jo ķēniņš bija pavēlējis par visu Israēlu pienest gan sadedzināmo upuri, gan grēka upuri.
25. Viņš lika levītiem nostāties Kunga namā ar cimbolēm, arfām un lirām, kā bija pavēlējis Dāvids, ķēniņa redzētājs Gāds un pravietis Nātāns, jo tāda bija Kunga pavēle, ko viņš devis saviem praviešiem.
26. Levīti nostājās ar Dāvida darinātajiem skaņu rīkiem un priesteri ar taurēm.
27. Hizkija pavēlēja pienest uz altāra sadedzināmo upuri. Kad sāka upurēt sadedzināmo upuri, tie sāka dziesmu Kungam, pūta taures un spēlēja Israēla ķēniņa Dāvida skaņu rīkus.
28. Visa sapulce pateicās, dziedātāji dziedāja un taurētāji taurēja, līdz upurēšana bija galā.
29. Kad upurēšana beidzās, ķēniņš un visi, kas bija kopā ar viņu, zemojās un pateicās.
30. Ķēniņš Hizkija lika augstmaņiem un levītiem slavēt Kungu Dāvida un redzētāja Āsāfa vārdiem, un tie slavēja ar prieku, zemojās un pateicās.
31. Tad Hizkija sacīja: “Nu jūs esat sevi veltījuši Kungam – tuvojieties un pienesiet pateicības upurus Kunga namā!” Un sapulcētie pienesa pateicības upurus un labprātīgos sadedzināmos upurus.
32. Sadedzināmo upuru skaits, ko pienesa sapulcētie, bija septiņdesmit vēršu, simts aunu un divi simti jēru – tāds bija sadedzināmais upuris Kungam.
33. Upurim tika nošķirti seši simti vēršu un trīs tūkstoši avju,
34. bet priesteru bija maz, un tie nespēja nodīrāt visus sadedzināmo upurus, viņiem palīdzēja viņu brāļi levīti, līdz darbs bija padarīts un priesteri bija svētījušies, jo levīti bija krietnāki par priesteriem, tie bija svētījušies jau iepriekš.
35. Liels bija sadedzināmo upuru skaits, un sadedzināmo upuri papildināja ar miera upuru taukiem un lejamo upuri. Tā tika atjaunota kalpošana Kunga namā.
36. Gan Hizkija, gan visa tauta priecājās par to, ko Dievs bija darījis tautai, – un viss pēkšņi notika!