2. Laiku 3 LTV1965
1. Un Salamans iesāka celt tā Kunga namu Jeruzālemē Morijas kalnā, kur tas Kungs atklājās viņa tēvam Dāvidam, —vietā, ko Dāvids bija izraudzījis, —proti, uz jebusieša Ornana klona.
2. Un viņš sāka to celt savas valdīšanas ceturtajā gadā gada otra mēneša otrā dienā.
3. Un šie ir pamata izmēri, pie kuriem Salamans turējās, ceļot Dieva namu; tā garums, skaitot pēc pirmatnējiem olekšu mēriem, bija sešdesmit olektis, un tā platums—divdesmit olektis.
4. Un priekštelpas, kas atradās celtnes priekšējā galā, bija tik garas, cik nams plats, proti divdesmit olektis, un augstumā tās ari bija divdesmit olektis augstas; tās viņš lika no iekšpuses pārsegt ar vistīrāko zeltu.
5. Bet lielo svētnīcas telpu viņš apsita ar ciprešu koku kārtu, un pēc tam to apvilka ar tīrāko zeltu; uz tā viņš uzgleznoja mākslinieciski palmas un palmu lapu vītnes.
6. Un viņš izgreznoja namu ar dārgiem akmeņiem, lai to pušķotu, bet izmantotais zelts bija parvaima zelts. (Parvaima zemes atrašanās vieta nav zināma.)
7. Un svētnīcas telpās viņš arī griestus, sijas, sliekšņus, sienas un durvis pārklāja ar zeltu un lika izgrebt sienās ķerubu tēlus.
8. Un viņš iekārtoja vissvētākās vietas telpu; tās garums atbilda lielās svētnīcas nama platumam—divdesmit olektis, un tās platums ari bija divdesmit olekds, un viņš to pārsedza ar tīrāko zeltu seši simti talentu vērtībā.
9. Un naglu svars bija piecdesmit seķeļu zeltā. Un arī augšējās telpas viņš pārsedza ar zeltu.
10. Un viņš izdarināja vissvētākās vietas telpai divus ķerubus, tēlnieku mākslas darbus, un tos pārklāja ar zeltu.
11. Un ķerubu spārni bija divdesmit olekšu kopgarumā; viens ķeruba spārns, piecu olekšu garumā, skāra telpas sienu, kamēr otrs spārns, arī piecas olektis garumā, sniedzās līdz otra ķeruba spārnam.
12. Tāpat arī otra ķeruba spārns, piecu olekšu garumā, sniedzās līdz telpas sienai, bet otrs spārns, arī piecu olekšu garumā, sniedzās līdz pirmā ķerubu spārnam
13. Tā, ka šo ķerubu plati izplēsde spārni bija divdesmit olekds gafi. Un paši de stāvēja uz savām kājām, un to sejas bija pagrieztas uz svētnīcas iekšpusi.
14. Un viņš lika darināt priekškaru no violetā un sarkanā purpura auduma, no karmezīna un no smalka linu auduma un tur ieauda ķerubus.
15. Tad viņš lika uzcelt svētnīcas nama priekšā divus stabus trīsdesmit piecas olektiās augstus, bet to galvas, kas bija dem galos, bija piecas olekds augstas.
16. Un viņš Ūka darināt važiņu vijas un tās piestiprināt pie stabu galvu apakšējā norobežojuma un pa simtam granātābolu pie katras važiņu sloksnes.
17. Sos stabus viņš uzcēla svētnīcas priekšā, vienu labajā, otru kreisajā pusē; un viņš nosauca labās puses stabu vārdā—Jachīns, bet kreisās puses vārdā—Boāss.