2. Laiku 31 LTV1965

1. Kad nu viss tas bija pabeigts, tad viss Israēls, kas bija ieradies, devās Jūdas pilsētās un nolauza masēbas un nocirta ašēras un izpostīja augstieņu svētnīcas un altārus pa visu Jūdu un Benjamiņu, kā arī Efraimu un Manasi, kamēr tādu vairs nebija. Un tad visi Israēla bērni atgriezās atpakaļ, ikviens savā dzimts īpašumā, savās pilsētās.

2. Un Hiskija izkārtoja un noteica priesteru un Ievītu dažādos nodalījumus, kā arī izvietoja katru atsevišķu priesteri un Ievītu pēc viņu pienākumu daudzuma, kas tiem saistījās gan ar dedzināmiem, gan arī ar glābiņa upuriem, lai viņi arī nometnes vārtos un dievnama pagalmos kalpotu tam Kungam un dziedātu tam Kungam pateicības un slavas dziesmas.

3. Un viņš noteica arī „ķēniņa daļu“ pats no sava īpašuma dedzināmiem upuriem rītos un vakaros, kā arī dedzināmiem upuriem ir sabatā, ir jauno mēnešu, ir svētku reizēs, —gluži tā, kā tas ir rakstīts tā Kunga bauslībā.

4. Un viņš piekodināja tautai, tiem, kas dzīvoja Jeruzālemē, nodot noteiktu daļu priesteriem un Ievītiem, lai viņi stingri turētos pie tā Kunga bauslības.

5. Kad nu šī pavēle kļuva zināma, tad Israēla bērni sanesa bagātīgi ir pirmos augļus no labības un no jaunā vīna, ir no svaigās eļļas un medus, un no visiem tīruma augļiem, —no visa viņi atnesa desmito tiesu lielā vairumā.

6. Un arī tie Israēla un Jūdas bērni, kas dzīvoja Jūdas pilsētās, piegādāja desmito dalu no liellopiem un no sīklopiem, arī desmito tiesu no tā, ko viņi bija atzinuši par svētu un veltījuši tam Kungam, savam Dievam, viņi atnesa un sakrāva kaudžu kaudzēm.

7. Trešajā mēnesī viņi iesāka kaudzes kraut, un septītajā mēnesī viņi pabeidza.

8. Kad nu Hiskija un virsaiši atnāca un tās kaudzes ieraudzīja, tad viņi teica to Kungu un Viņa tautu Israēlu.

9. Un Hiskija apjautājās pie priesteriem un Ievītiem par tām kaudzēm.

10. Un augstais priesteris Azarja, no Cadoka nama, atbildēja viņam, sacīdams: „Kopš tie ir sākuši nest šo cilājamo upuri tā Kunga namā, mēs esam ēduši un paēduši, un daudz vēl ir pāri palicis, jo tas Kungs ir savu tautu tādā mērā svētījis, ka šis lielais krājums patiesībā ir pārpalikums.“

11. Tad Hiskija pavēlēja iekārtot pie tā Kunga nama pieliekamās telpas, un viņi tās iekārtoja.

12. Un ar priekšzīmīgu rūpību tur novietoja ir paceļamo upuri, ir desmito tiesu, ir svētības dāvanas. Un Ievīts Chananja kļuva tām par pārzini, un viņa brālis Šimejs bijs bija otrs pārzinis.

13. Bet Jehiēls, Azazja, Nahats, Asahēls, Jerimots, Jozabāds, Ēliēls, Jišmachja, Mahats un Benaja bija Chananjam un viņa brālim Šimejam padoti uzraugi pēc paša ķēniņa Hiskijas un Dieva nama pārrauga Azarjas norīkojuma.

14. Un Ievīts Korus, Jimnas dēls, vārtu sargs pie Austrumu vārtiem, bija iecelts par pārraugu tām dāvanām, ko Dievam deva no laba prāta, lai tiktu nodoti tam Kungam noliktie paceļamie upuri un vissvētākās svētības dāvanas.

15. Un viņa rīcībā bija Edens, Minjamīns, Ješua, Šemaja, Amarja un Šechanja priesteru pilsētās; tiem bija jānodod saviem amata brāļiem pēc viņu iedalījuma kā lieliem, tā maziem viņu tiesa,

16. Izņemot radu rakstos ierakstītos vīriešu kārtas locekļus triju gadu vecumā un arī vecākus, tas ir visus tos, kas nāca tā Kunga namā, kā to attiecīgā diena prasīja, lai pildītu tur pa atsevišķiem nodalījumiem savu pienākumu klausības.

17. Un priesterus viņš ieveda sarakstos pēc viņu ģimenēm un Ievītus, sākot ar divdesmit gadiem un vecākus, pēc viņu amatiem un nodalījumiem.

18. Un tiem bija jābūt ierakstītiem sarakstos kopā ar viņu mazajiem bērniem, viņu sievām, viņu dēliem un viņu meitām kā veselai kopējai Ievītu amata kārtai, jo viņi bija solījušies godam un apzinīgi veikt visus savus pienākumus.

19. Arī Arona pēcnācējiem, priesteriem, zīmējoties uz lauku apkaimēm visu viņu pilsētu apgabalos, bija iecelti vārdos nosaukti vīri, kuriem pienācās kārtot devu piešķiršanu pries-teriem un visiem pārējiem vīriešu kārtas pārstāvjiem viņu vidū, tāpat arī visiem tiem Ievītu vidū, kas bija ierakstīti sarakstos.

20. Un šādi Hiskija rīkojās visā Jūdā, un viņš darīja to, kas bija labs, taisnīgs un patiesīgs tā Kunga, viņa Dieva, priekšā.

21. Un katru darbu, ko vien viņš pasāka, kārtojot kalpošanas pienākumu Dieva namā un turoties pie bauslības un pavēlēm, lai meklētu savu Dievu, to viņš pildīja ar visu savu sirdi, un viņam veicās labi.