2. Laiku 32 LTV1965
1. Pēc šiem notikumiem un šī uzticības apliecinājuma Asirijas ķēniņš Sanheribs cēlās un ielauzās Jūdā. Viņš apmetās telšu nometnēs ap visām stipri nocietinātām pilsētām, un viņš bija nospriedis tās atšķelt un pievienot sev.
2. Kad nu Hiskija redzēja, ka Sanheribs bija atnācis un taisījās uzbrukt Jeruzālemei,
3. Tad viņš apspriedās ar saviem augstākiem ierēdņiem un kara vadoņiem, un viņi atzina par lietderīgu aizbērt ūdens avotus, kuri atradās ārpus pilsētas, un tie viņam palīdzēja.
4. Viņi sapulcināja daudz ļaužu, kas aizbēra visus avotus un arī upi, kas tecēja caur zemes vidieni, jo viņi sprieda: „Kāpēc lai Asirijas ķēniņi, nākdami šurp, atrod daudz ūdens?“
5. Viņš ar drosmi stājās pie darba un uzcēla visu noplēsto mūri un paaugstināja nocietinājumu torņus. No ārpuses viņš uzcēla vēl otru mūri, un viņš nostiprināja un nocietināja Millu Dāvida pilsētā un lika darināt daudz ieroču un lielo vairogu.
6. Un viņš iecēla kara pulkiem drosmīgus kara vadoņus, sapulcināja viņus pie sevis klajumā aiz pilsētas vārtiem un viņiem piekodināja, sacīdams:
7. „Esiet drosmīgi un stipri! Nebīstieties un neesiet izbijušies nedz Asirijas ķēniņa, nedz visu to lielo kajra pulku priekšā, kas nāk līdz ar viņu! Kopā ar mums ir kāds stiprāks, kāda nav pie viņa.
8. Ar viņu ir miesas elkonis, bet ar mums ir tas Kungs, mūsu Dievs, kam nodoms ir mums palīdzēt un izcīnīt mūsu kafus!“ Un tauta paļāvās uz Jūdas ķēniņa Hiskijas vārdiem.
9. Un pēc šī notikuma Sanheribs, Asirijas ķēniņš, sūtīja dažus savus kalpus uz Jeruzālemi, kamēr viņš pats un viss viņa ķēniņa valsts karaspēks bija kopā ar viņu pie Lachišas, —pie Hiskijas, Jūdas ķēniņa un arī pie visiem Jūdas iedzīvotājiem, kup atradās Jeruzālemē, sacīdams:
10. „Tā saka Sanheribs, Asirijas ķēniņš: Uz ko jūs paļaujaties, būdami ielenkti Jeruzālemē?
11. Vai Hiskija nerīkojas ar jums vieglprātīgi, ļaudams jums mirt badā un slāpēs, sacīdams: Tas Kungs, mūsu Dievs, mūs izglābs no Asirijas ķēniņa rokas!
12. Vai šis nav tas pats Hiskija, kas jums atņēma augstieņu svētnīcas un jūsu altāpis un kas kā uz Jūdas, tā arī uz Jeruzālemes iedzīvotājiem ir runājis, sacīdams: Viena vienīga altāra priekšā jums būs mesties ar seju pie zemes un lūgties, un tikai uz tā jūs drīkstat upurēt kvēpināmos upurus?
13. Vai jūs nezināt, ko es un mani tēvi esam nodarījuši visām pasaules tautām? Vai visas pasaules tautu dievi ar visiem saviem spēkiem ir spējuši izglābt no manas rokas savas zemes?
14. Un kurš starp visiem dieviem visās tais tautās, kuras mani tēvi ir pametuši iznīcībai, ir bijis tāds, kas būtu spējis izglābt savu tautu no manas rokas? Kā tad jūsu Dievs iespēs jūs izglābt no manas rokas?
15. Tādēļ neļaujiet Hiskijam jūs piekrāpt un jūs tādā veidā maldināt, —neticiet viņam! Ja jau nevienas citas tautas un valsts dievs nav varējis izglābt savu tautu no manas rokas un no manu tēvu rokas, tad jūsu Dievs jau ne tik jūs neizglābs no manas rokas!“
16. Un viņa sūtņi vēl vairāk runāja pret Dievu, to Kungu, un pret Viņa kalpu Hiskiju.
17. Viņš rakstīja ari vēstuli ar nolūku, lai nopeltu un nonicinātu to Kungu, Israēla Dievu, sacīdams: „Tāpat kā pasaules tautu dievi nav spējuši izglābt savas tautas no manas rokas, tā ari Hiskijas Dievs neizglābs savu tautu no manas rokas!“
18. Un viņi sauca stiprā balsī jūdiski, izaicinādami Jeruzālemes tautu, kas bija uz mūra, lai to izbiedētu un iztrūcinātu, nolūkā, lai varētu tā ātrāk ieņemt pilsētu.
19. Un viņi nonicināja Jeruzālemes Dievu tāpat, kā viņi bija nonicinājuši pasaules tautu dievus, kas ir tikai cilvēku roku darbs.
20. Bet ir ķēniņš Hiskija, ir pravietis Jesaja, Amoca dēls, lūdza Dievu sakarā ar šo notikumu un vērsa pret debesīm savus saucienus pēc palīdzības.
21. Un tas Kungs sūtīja eņģeli, kas nomaitāja visus varonīgos kajavīrus ir vadoņus, ir kaj-a pulku virsniekus Asirijas ķēniņa nometnē, tā ka tas ar kaunu pagrieza savu vaigu uz savu paša zemi; un kad viņš iegāja sava dieva namā, tad tie, kup bija cēlušies no viņa klēpja, tie paši viņam lika mirt, uzbrūkot viņam ar zobenu.
22. Tā tas Kungs izglāba Hiskiju un Jeruzālemes iedzīvotājus no Sanheriba, Asirijas ķēniņa, rokas un ik no viena ienaidnieka rokas, un sagādāja mieru no visām pusēm.
23. Un daudzi atnesa dāvanu upurus tam Kungam uz Jeruzālemi un dārgas vērtslietas Jūdas ķēniņam Hiskijam, tā ka viņš pēc visa tā bija paaugstināts visu tautu priekšā.
24. Un šinī laikā Hiskija saslima uz miršanu, un viņš lūdza to Kungu, un tas Kungs viņu uzklausīja un sūtīja viņam brīnumainu parādību.
25. Bet Hiskija nemācēja pateikties par to, kas viņam bija labi darīts, jo viņa sirdsprāts kļuva augstprātīgs; tādēļ arī nāca bargas dusmas ir pār viņu, ir pār Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājiem.
26. Bet vēl Hiskija pazemojās savā garā, —viņš un visi Jeruzālemes iedzī-votāji, un tāpēc pār viņiem nenāca tā Kunga bardzība, kamēr Hiskija dzīvoja.
27. Un Hiskijam bija ļoti daudz bagātības un varas, un viņš sev cēla noliktavas sudrabam, zeltam un dārgakmeņiem, dārgām kvēpināmām zālēm un tāpat lieliem vairogiem un it visiem vērtīgiem priekšmetiem,
28. Arī noliktavas lauku augļiem, labībai, vīnam un arī eļļai, tāpat kūtis visādiem lopiem un laidarus ganāmiem pulkiem.
29. Viņš sev arī uzcēla pilsētas, un sīklopu un liellopu ganāmpulku viņam bija milzums, jo Dievs bija viņam piešķīris sevišķi lielu bagātību.
30. Un šis pats Hiskija aizbēra Gihonas augšējo ūdens izteku un to iztaisnoja, novadot lejā pret rietumiem uz Dāvida pilsētu; un Hiskija bija visos savos pasākumos veiksmīgs.
31. Bet savukārt, zīmējoties uz Bābeles valdnieku sūtņiem, kas bija atsūtīti pie viņa, lai izjautātu par to brīnumaino parādību, kas tad zemē bija notikusi, Dievs viņu atstāja vienu, lai viņu pārbaudītu ar nolūku izzināt, kas bija viņa sirdsprātā.
32. Bet kas vēl stāstāms par Hiskijas dievbijību un žēlastības pierādījumiem viņam, —redzi, tas viss ir rakstīts pravieša Jesajas, Amoca dēla, pravietiskos paredzējumos un Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatās.
33. Un Hiskija apgūlās pie saviem tēviem, un viņu apglabāja Dāvida pēcnācēju kapu kalnā, un visa Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji pavadīja viņu godam. Un viņa dēls Manase kļuva ķēniņš viņa vietā.