2. Laiku 33 LTV1965
1. Manasem, kļūstot par ķēniņu, bija divpadsmit gadi, un viņš kā ķēniņš valdīja Jeruzālemē piecdesmit piecus gadus.
2. Un viņš darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs, sekodams negantībām pagānu tautās, ko tas Kungs bija izdzinis, Israēla bērniem ienākot.
3. Viņš atkal lika uzcelt kalnu augstieņu svētnīcas, ko viņa tēvs Hiskija bija nopostījis, un viņš uzcēla altārus baāliem, un izveidoja ašēras, un pielūdza visu debess zvaigžņu pulku, un tiem kalpoja.
4. Un viņš arī uzcēla altārus tā Kungā namā, par kuņi tas Kungs bija noteicis: „Jeruzālemē lai mīt mans vārds uz mūžīgiem laikiem!“
5. Un viņš uzcēla altājus debess zvaigžņu pulkiem tā Kunga nama abos pagalmos.
6. Un viņš lika saviem dēliem iet nāvē kā ugunsupufiem Ben-Hinoma ielejā, viņš nodarbojās ar zīlniecību, vārdošanu, izsauca mirušo garus un turēja zintiniekus: tā vēl daudz lielākā mērā viņš darīja to, kas tam Kungam nepatika, Viņu ar to izaicinādams.
7. Un viņš novietoja arī elka tēlu, ko viņš bija izveidojis, Dieva namā, par kuju Dievs bija Dāvidam un viņa dēlam Salamanam noteicis: „Šinī namā un Jeruzālemē, ko Es esmu sev izraudzījis visu Israēla cilšu staipa, Es likšu savam vārdam dzīvot mūžīgi!
8. Un turpmāk Es nelikšu Israēla kājai atrauties nost no tās zemes, ko Es esmu nolicis jūsu tēviem, cik tālu viņi tiešām centīsies izpildīt visu, ko Es esmu viņiem pavēlējis tā, kā tas viss ir izteikts bauslība likumos un tiesās ar Mozus roku.“
9. Tā Manase pavedināja Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājus, ka viņi rīkojās vēl ļaunāk nekā tās pagānu tautas, ko tas Kungs bija licis iznīdēt Israēla bērnu acu priekšā.
10. Tas Kungs gan brīdināja Manasi un viņa tautu, bet viņi to neņēma vēra.
11. Tāpēc tas Kungs lika doties pret viņiem uzbrukumā Asirijas ķēniņa kapa vadoņiem; tie sagūstīja Manasi ar īpašiem kāšiem, turēja viņu apcietinājumā iekaltu vara važās un pēc tam aizveda viņu uz Bābeli.
12. Kad viņš nu tā bija postā, tad viņš lūdza žēlastību no tā Kunga, sava Dieva, un viņš pārlieku zemojās savu tēvu Dieva priekšā
13. Un nemitīgi Viņu lūdza. Tad tas Kungs ļāvās pielūgties un uzklausīja viņa pazemīgo lūgšanu un pārveda to atkal Jeruzālemē viņa ķēniņa varas godā. Tad Manase atzina, ka tas Kungs patiesi ir Dievs.
14. Pēc tam viņš uzcēla Dāvida pilsētai ārējo mūri uz Gihonas pusi pret vakariem ielejā līdz tai vietai, kur ir ieeja pa Zivju vārtiem, visapkārt Ofēla kalnam, un viņš to cēla ievērojamā augstumā. Viņš arī iecēla kara priekšniekus visās nocietinātās pilsētās Jūdā.
15. Un viņš aizvāca projām svešos dievus un to elku attēlus no tā Kunga nama ar visiem altāriem, kurus viņš bija uzcēlis tā Kunga nama kalnā un Jeruzālemē, un izmeta tos ārā no pilsētas.
16. Un viņš atjaunoja tā Kunga altāri un upurēja uz tā kaujamos pateicības upurus un labprātīgos slavas upurus, un viņš pavēlēja Jūdas iedzīvotājiem kalpot tam Kungam, Israēla Dievam.
17. Bet neņemdama to vērā, tauta joprojām nesa kaujamos upurus kalnu augstienēs, kaut arī vienīgi tam Kungam, savam Dievam.
18. Un kas vēl par Manasi stāstāms—tiklab viņa lūgšana Dievam, kā arī to pareģu vēstījumi, ko tie tā Kunga, Israēla Dieva, vārdā viņam bija pasludinājuši, —redzi, tie ir pievienoti Israēla ķēniņu aprakstiem.
19. Bet viņa pazemīgā lūgšana, un kā viņš tika uzklausīts, un arī visi viņa grēku darbi, viņa sacelšanās, un tās vietas, kurās viņš bija uzcēlis augstieņu svētnīcas, un kur viņš bija novietojis ašēras un elku tēlus, iekāms viņš pats tika pazemots, —redzi, tas ir aprakstīts pareģu stāstos.
20. Un Manase apgūlās pie saviem tēviem, un to apraka viņa namā, un viņa dēls Amons kļuva ķēniņš viņa vietā.
21. Un Amonam, kad viņš kļuva ķēniņš, bija divdesmit divi gadi, un viņš kā ķēniņš valdīja Jeruzālemē divus gadus.
22. Un viņš darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs, gluži tāpat, kā bija darījis viņa tēvs Manase; Amons upurēja kaujamos upurus visiem tiem elku tēliem, ko viņa tēvs Manase bija darinājis un godāja tos.
23. Bet viņš nepazemojās tā Kunga priekša tā, kā viņa tēvs Manase bija pazemojies, un viņš, šis pats Amons, uzkrāva sev aizvien vairāk noziegumu.
24. Un viņa paša kalpi pret viņu sazvērējās un nogalināja viņu viņa pili.
25. Bet zemes ļaudis nosita visus sazvērniekus, kuri bija sacēlušies pret ķēniņu Amonu, un viņi cēla par ķēniņu viņa dēlu Josiju.