2. Laiku 34 LG8

1. Astoņus gadus Josija bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja trīsdesmit vienu gadu Jeruzālemē.

2. Un viņš darīja, kas Tam Kungam labi patika, un staigāja sava tēva Dāvida ceļos un neatkāpās ne pa labo, ne pa kreiso roku.

3. Jo savas valdīšanas astotajā gadā, kad vēl bija jauns, viņš sāka meklēt sava tēva Dāvida Dievu, un divpadsmitā gadā viņš Jūdu un Jeruzālemi sāka šķīstīt no elku kalniem un Ašerām un elku tēliem un lietām bildēm.

4. Un viņa acu priekšā Baālu altāri tapa salauzīti, un saules stabus tur virsū viņš nocirta, un Ašeras un elku tēlus un lietās bildes viņš salauza un tās darīja par pīšļiem un tos kaisīja uz to kapiem, kas tām bija upurējuši.

5. Un elku priesteru kaulus viņš sadedzināja uz viņu altāriem, un tā viņš šķīstīja Jūdu un Jeruzālemi.

6. Arī pa Manasus un Efraīma un Simeona pilsētām līdz Naftalum, pa viņu posta vietām visapkārt,

7. Viņš nolauza altārus, un Ašeras, un elka tēlus viņš satrieca un sadragāja, un nocirta visus saules stabus pa visu Israēla zemi, un griezās atpakaļ uz Jeruzālemi.

8. Savas valdīšanas astoņpadsmitā gadā, kad zemi un namu bija šķīstījis, viņš sūtīja Šafanu, Acalijas dēlu un pilsētas virsnieku Maāseju un lietvedi Joahu, Joahasa dēlu, ka tie atkal uzkoptu Tā Kunga, sava Dieva namu.

9. Un tie nāca pie augstā priestera Hilķijas, un tiem deva naudu, kas bija sanesta Dieva namā, ko Levīti, sliekšņa sargi, bija sakrājuši no Manasus, no Efraīma un no visiem Israēla atlikušiem un no visas Jūda un Benjamina cilts un no Jeruzālemes iedzīvotājiem.

10. Un tie to deva darba vedējiem rokā, kas pār Tā Kunga namu bija iecelti, un darba vedēji to deva strādniekiem, kas pie Tā Kunga nama strādāja, to namu sataisīt un uzkopt.

11. Un tie to deva amatniekiem un nama taisītājiem, pirkt izcirstus akmeņus un kokus sijām un baļķus namiem, ko Jūda ķēniņi bija postā pametuši.

12. Un vīri darīja savu darbu uzticīgi. Un viņu uzraugi bija Jahats un Obadija, Levīti no Merarus bērniem, un Mešulams no Kohāta bērniem; tie to darbu uzraudzīja; un visi Levīti mācēja spēlēt mūzikas rīkus,

13. Un bija pār nastu nesējiem un uzraugi pār visiem darba strādniekiem. Un citi Levīti bija skrīveri un darba vedēji un vārtu sargi.

14. Un kad tie naudu izņēma, kas bija sanesta Tā Kunga namā, tad priesteris Hilķija atrada Tā Kunga bauslības grāmatu, kas caur Mozu dota.

15. Un Hilķija atbildēja un sacīja uz skrīveri Šafanu: es esmu atradis bauslības grāmatu Tā Kunga namā. Un Hilķija deva Šafanam grāmatu.

16. Un Šafans nesa grāmatu ķēniņam un teica ķēniņam un sacīja: visu, ko tu saviem kalpiem pavēlējis, to tie dara.

17. Un tie izbēruši naudu, kas Tā Kunga namā atrasta, un to devuši darba vedējiem un strādniekiem.

18. Un skrīveris Šafans ķēniņam teica un sacīja: priesteris Hilķija man ir devis grāmatu; un Šafans no tās lasīja ķēniņam priekšā.

19. Kad nu ķēniņš dzirdēja bauslības vārdus, tad viņš saplēsa savas drēbes.

20. Un ķēniņš pavēlēja Hilķijam un Ahikamam, Šafana dēlam, un Abdonam, Mihas dēlam, un skrīverim Šafanam, un Asajam, ķēniņa kalpam, un sacīja:

21. Ejat, vaicājiet To Kungu par mani un par visiem atlikušiem Israēlā un Jūdā, par šās grāmatas vārdiem, kas atrasta. Jo Tā Kunga bardzība ir liela, kas pret mums iedegusies, tāpēc ka mūsu tēvi nav turējuši Tā Kunga vārdu, nedz to darījuši, kas viss šai grāmatā rakstīts.

22. Tad Hilķija ar ķēniņa vīriem nogāja pie pravietes Huldas, Šaluma, Takeata dēla Hasras dēla, drēbju sarga sievas, (tā dzīvoja Jeruzālemē otrā pusē,) un to uz viņu runāja.

23. Un viņa uz tiem sacīja: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: sakāt vīram, kas jūs pie Manis sūtījis:

24. Tā saka Tas Kungs: redzi, Es sūtīšu nelaimi šai vietai un viņas iedzīvotājiem, visus lāstus, kas grāmatā rakstīti, ko tie lasījuši Jūda ķēniņa priekšā;

25. Tāpēc ka tie Mani atstājuši un kvēpinājuši citiem dieviem, Mani kaitinādami ar visiem saviem roku darbiem, tad Mana bardzība pret šo vietu iedegsies un neizdzisīs.

26. Bet uz Jūda ķēniņu, kas jūs sūtījis, To Kungu vaicāt, jums tā būs sacīt: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs, par vārdiem, ko tu esi dzirdējis.

27. Tādēļ ka tava sirds ir mīksta palikusi un tu esi pazemojies Dieva priekšā, dzirdēdams Viņa vārdus pret šo vietu un viņas iedzīvotājiem, un esi pazemojies Manā priekšā un saplēsis savas drēbes un raudājis Manā priekšā, tad Es tevi esmu paklausījis, saka Tas Kungs.

28. Redzi, Es tevi likšu pie taviem tēviem, un tu ar mieru tapsi apglabāts savā kapā pie viņiem, un tavas acis neredzēs visu ļaunumu, ko Es sūtīšu šai vietai un viņas iedzīvotājiem. Un tie ķēniņam atsacīja šos vārdus.

29. Tad ķēniņš sūtīja un sapulcināja visus Jūda un Jeruzālemes vecajus.

30. Un ķēniņš gāja Tā Kunga namā līdz ar visiem Jūda vīriem un Jeruzālemes iedzīvotājiem, un ar priesteriem un Levītiem un visiem ļaudīm, lieliem un maziem, un viņu ausīm dzirdot tapa lasīti visi derības vārdi no grāmatas, kas bija atrasta Tā Kunga namā.

31. Un ķēniņš stāvēja savā vietā un derēja derību Tā Kunga priekšā, Tam Kungam sekot un no visas savas sirds un no visas savas dvēseles turēt Viņa baušļus un Viņa liecības un Viņa likumus un darīt derības vārdus, kas rakstīti šinī grāmatā.

32. Un viņš uzņēma derībā visus, kas Jeruzālemē un Benjaminā atradās, un Jeruzālemes iedzīvotāji darīja pēc Dieva, savu tēvu Dieva, derības.

33. Un Josija izdeldēja visas negantības no visām zemēm, kas Israēla bērniem piederēja, un darīja, ka visi, kas Israēlā atradās, kalpoja Tam Kungam, savam Dievam. Kamēr viņš dzīvoja, tie neatkāpās no Tā Kunga, savu tēvu Dieva.