2. Laiku 35 LG8
1. Un Josija Tam Kungam noturēja Pashā svētkus Jeruzālemē, un tie nokāva Pashā jērus pirmā mēneša četrpadsmitā dienā.
2. Un viņš iecēla priesterus, ikvienu savā vietā, un tos iedrošināja pie Tā Kunga nama kalpošanas.
3. Un viņš sacīja uz Levītiem, kas visu Israēli mācīja, kas bija svētīti Tam Kungam: noliekat svēto šķirstu namā, ko Salamans, Dāvida dēls, Israēla ķēniņš, ir uzcēlis; tas jums vairs nav jānes uz kamiešiem. Tad nu kalpojiet Tam Kungam, savam Dievam, un Viņa Israēla ļaudīm,
4. Un esat gatavi pēc savu tēvu namiem, pēc savām kārtām, kā Dāvids, Israēla ķēniņš, to uzrakstījis, un kā Salamans, viņa dēls, arī uzrakstījis.
5. Un stāviet svētā vietā pēc tēvu namu kārtām par saviem brāļiem, ļaužu bērniem, un pēc Levītu tēvu namu kārtām,
6. Un kaujiet Pashā jērus un svētījaties un sataisiet to saviem brāļiem, darīdami pēc Tā Kunga vārda caur Mozu.
7. Un Josija deva ļaudīm no sīkiem lopiem jērus un kazlēnus, tos visus par Pashā upuriem, visiem, kas tur atradās, trīsdesmit tūkstošus, un trīs tūkstošus vēršus; tas bija no ķēniņa mantas.
8. Arī viņa lielkungi deva labprātības upurus ļaudīm, priesteriem un Levītiem: Hilķija un Zaharija un Jehiēls, Dieva nama virsnieki, deva priesteriem uz Pashā svētkiem divtūkstoš sešsimt jērus un trīssimt vēršus.
9. Un Honanija un Šemaja un Netaneēls, viņa brāļi, Hašabija un Jeīels un Jozabads, Levītu virsnieki, deva Levītiem uz Pashā svētkiem piectūkstoš jērus un piecsimt vēršus.
10. Tā Dieva kalpošana tapa ierīkota, un priesteri stāvēja savā vietā un Levīti pēc savām kārtām, pēc ķēniņa pavēles.
11. Un tie kāva Pashā upuri, un priesteri slacināja asinis ar savām rokām, un Levīti noplēsa ādas.
12. Un tie ņēma dedzināmos upurus, ka tos izdalītu ļaužu tēvu namu kārtām, Tam Kungam upurēt, kā Mozus grāmatā rakstīts. Tāpat arī darīja ar vēršiem.
13. Un tie cepa Pashā pie uguns pēc likuma, bet svētos gabalus tie vārīja podos un katlos un pannās un steigšus to nesa visiem ļaudīm.
14. Pēc tam tie arī sev sataisīja un priesteriem. Jo priesteri, Ārona dēli, upurēja līdz pašai naktij dedzināmos upurus un taukus, tādēļ Levīti sataisīja par sevi un par priesteriem, Ārona dēliem.
15. Un tie dziedātāji, Asafa dēli, stāvēja savās vietās, tā kā Dāvids un Asafs un Hemans un Jedutuns, ķēniņa redzētājs, pavēlējuši, arī vārtu sargi pie ikkatriem vārtiem. Un tiem nevajadzēja atkāpties no sava darba, bet viņu brāļi, Levīti, to sataisīja par viņiem.
16. Tā visa Tā Kunga kalpošana tai dienā tapa izdarīta, Pashā svētki tika noturēti un dedzināmie upuri upurēti uz Tā Kunga altāra, kā ķēniņš Josija to bija pavēlējis.
17. Un Israēla bērni, kas tur atradās, turēja tai laikā Pashā svētkus un neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas.
18. Tādi Pashā svētki Israēlā vēl nebija turēti no pravieša Samuēla laika, un neviens no Israēla ķēniņiem nebija turējis tādus Pashā svētkus, kā Josija turēja ar priesteriem un Levītiem un ar visu Jūdu un Israēli, cik tur atradās, un ar Jeruzālemes iedzīvotājiem.
19. Josijas valdīšanas astoņpadsmitā gadā šie Pashā svētki tapa turēti.
20. Pēc visa tā, kad Josija (Dieva) namu bija uzkopis, tad Neho, Ēģiptes ķēniņš, nāca karot pret Karhemišu pie Eifrat upes. Un Josija tam izgāja pretī.
21. Bet viņš sūtīja vēstnešus pie tā un sacīja: kas man ar tevi, Jūda ķēniņ? Es šodien pret tevi neesmu nācis, bet pret kādu namu, kas karo pret mani, un Dievs ir sacījis, ka man būs steigties; nepretojies tu Dievam, kas ir ar mani, lai Tas tevi nesamaitā.
22. Bet Josija nenovērsās no tā, bet sataisījās ar viņu karot, un viņš neklausīja Neho vārdiem no Dieva mutes un nāca, ar viņu kauties Meģidus ielejā.
23. Bet strēlnieki šāva uz ķēniņu Josiju, un ķēniņš sacīja uz saviem kalpiem: vediet mani projām, jo es esmu ļoti ievainots.
24. Tad viņa kalpi to nocēla no ratiem un noveda uz viņa otriem ratiem, un to noveda Jeruzālemē. Un tas nomira un tapa aprakts savu tēvu kapos, un visa Jūda valsts un Jeruzāleme žēlojās par Josiju.
25. Un Jeremija taisīja vienu raudu dziesmu par Josiju, un visi dziedātāji un dziedātājas runāja savās raudu dziesmās par Josiju līdz šai dienai, un to noteica par likumu Israēlā; un redzi, tās ir rakstītas raudu dziesmās.
26. Un kas vēl par Josiju stāstāms, un viņa dievbijība pēc Tā Kunga bauslības,
27. Arī viņa pirmās un pēdējās lietas, redzi, tās rakstītas Israēla un Jūda ķēniņu grāmatā.